Šobrīd aktuāls jautājums tūrisma aģentūrām, kas apkalpo darījumu braucienus, ir iepirkumu procedūras. Nozares profesionāļi uzskata, ka darījumu braucienu iepirkumu jomā varētu vēlēties precīzāk, saprotamāk izstrādātus vērtēšanas kritērijus un nolikumus, kas konkursu rīkotājiem atvieglotu iepirkumu procedūru. Tas ļautu gan pasūtītājiem skaidrāk formulēt viņu vēlmes, gan arī tūrisma aģentūrām «spēlēt» ar skaidri rakstītiem noteikumiem.
Pašlaik galvenais vājais punkts iepirkumu procedūru organizēšanā ir nepilnīgi noformulēti nosacījumi tam, kā tiek vērtēta maksa par pakalpojumiem. Darījumu braucienu cena veidojas no tā, ka tūrisma aģentūras piedāvā patērētājiem dažādus pakalpojumus (aviobiļetes, viesnīcas, ēdināšana utt.) par šo pakalpojumu piegādātāju cenām un arī nosaka savu - pakalpojuma sniedzēja - maksu. Dažas tūrisma aģentūras dažādi interpretē šos nolikumus un par saviem pakalpojumiem neprasa samaksu. Toties no klienta cenšas paņemt samaksu ar citām, negodīgām metodēm, palielinot trešo pušu - pakalpojumu piegādātāju (viesnīcu, aviobiļešu u. c.) - cenas. Šī pieeja nav dzīvotspējīga ilgtermiņā un pēc būtības ir klientu krāpšana.
Uzskatām, ka arī klientam ir jābūt līdzatbildīgam un jāpiedalās šajos procesos, respektīvi, klientam jāizprot, kā veidojas tūrisma pakalpojuma samaksa. Ja klientam - iepirkuma rīkotājam - tas ir vienalga un klients izvēlas zemāko cenu, nedomājot par to, ka konkrētais tūrisma uzņēmums var drīzumā bankrotēt, tad tā ir nepieņemama attiecību forma un īstermiņa domāšana, kas grauj tūrisma tirgu. No klienta viedokļa ir svarīgi izvēlēties caurspīdīgu sadarbības modeli, balstītu uz savstarpēju uzticēšanos un cieņu.
Aprakstītā situācija ir pēdējo gadu tendence, ko izraisījusi neveselīga konkurence. To pastiprināja 2009. gada krīze, kad tūrisma uzņēmumi strauji zaudēja klientus, jo tie ierobežoja savus darījumu braucienus.
Jau tiek strādāts, lai iepirkumu procedūras būtu saprotamas un neradītu augsni negodīgām interpretācijām. CWT Latvia ir darba grupas sastāvā, kas strādā Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas paspārnē. Darba grupa jau ir sagatavojusi priekšlikumus un vērsusies Iepirkumu uzraudzības birojā.
Vēl viens aspekts, kas kavē darījumu tūrisma attīstību un Latvijas konkurētspēju starptautiskā mērogā, ir tas, ka Latvijā trūkst konferenču centra, kas vienlaikus spētu uzņemt vismaz 4000 cilvēku, nodrošinot ēdināšanu un pārējo infrastruktūru. Citi aspekti - Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, transporta un viesnīcu tīkls, Rīgas kompaktums, tūrisma nozares profesionālisms - ir ļoti labvēlīgi darījumu tūrisma attīstībai Latvijā. Tūrisma nozares profesionāļi uzskata, ka reālais risinājums šāda multifunkcionāla, ietilpīga konferenču centra būvniecībā varētu būt publiskā un privātā partnerība, iesaistoties gan valsts sektoram, gan arī investoriem. Arī citu valstu pieredze rāda, ka šāds risinājums ir visoptimālākais.
* CWT Latvia direktore, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas viceprezidente