EK veic pārbaudes
Nemieru jau tāpat komplicētajā naftas un gāzes tirgū radījusi Eiropas Komisija (EK), kuras vārdā tiek rosinātas izmeklēšanas par iespējamiem konkurences pārkāpumiem enerģētikas sektorā.
Jāatceras, ka pagājušajā gadā aizsāktā EK vēršanās pret Krievijas Gazprom radīja nopietnu satraukumu arī Norvēģijā, jo pēc tam, kad ir atmesta politiskā retorika un fakts, ka Gazprom vēsturiski ir vienīgais gāzes piegādātājs virknē Eiropas reģionu, nekādas citas atšķirības abu kompāniju - Gazprom un Statoil - darbībā nav vērojamas.
Te jāuzsver, ka 67% Statoil akciju pieder Norvēģijas valstij, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā tradicionāli par valstij piederošu kompāniju uzskatītajam Gazprom, kur Krievijas valdībai pieder tikai 38% akciju. (Tiesa, Krievijā ir spēkā īpaša likumdošana, ar kuras palīdzību tiek regulēta stratēģisko uzņēmumu, tādu kā Gazprom, akciju tirdzniecība.)
Satraukumu nozarē radījis arī tas, ka pagājušajā nedēļā EK veica negaidītas pārbaudes vairākās lielās naftas kompānijās saistībā ar iespējamu cenu fiksēšanu, un viens no šādiem uzņēmumiem bija arī Statoil. Īstas skaidrības par pēdējiem notikumiem pagaidām nav, taču šāda rīcība var apdraudēt Statoil šobrīd galveno ienākumu un investīciju avotu - naftas biznesu. Tāpat arī jāatceras, ka nevainojama uzņēmuma reputācija Eiropā nozīmē ļoti daudz.
Peļņa - tikai 600 miljoni
Lai arī Statoil tradicionāli asociējas ar naftas un gāzes ieguvi Norvēģijas kontinentālajā šelfā, kompānija darbojas kopumā 36 pasaules valstīs.
2013. gada februārī publiskotais Statoil pārskats par darbību 2012. gadā ar optimismu ļauj raudzīties tikai uz vienu jomu - ogļūdeņražu ieguves apjomiem, kas sasnieguši ekvivalentu divus miljonus naftas barelu diennaktī un ir par 8% vairāk nekā gadu iepriekš. Tajā pašā laikā kompānijas operacionālā peļņa, salīdzinot ar 2011. gadu, samazinājusies par 2% - līdz aptuveni 37,6 miljardiem ASV dolāru (aptuveni 20,3 miljardi latu), bet peļņa gada laikā samazinājusies pat par 11% - līdz 12 miljardiem ASV dolāru (nepilni 6,5 miljardi latu).
Jāpiebilst, ka īpaši neiepriecinošs kompānijai bija 2012. gada pēdējais ceturksnis, kad peļņas apmēri samazinājās par 49%, salīdzinot ar 2011. gada pēdējiem trim mēnešiem - līdz 2,36 miljardiem ASV dolāru (nepilni 1,3 miljardi latu). Savukārt maija sākumā publiskotā informācija par šī gada pirmā ceturkšņa finanšu rezultātiem, salīdzinot ar analogu laika posmu 2012. gadā, liecina par peļņas kritumu jau 58% apmērā - līdz 1,1 miljardam ASV dolāru (nepilni 600 miljoni latu), kamēr kopējie ieņēmumi kritās par 17%. Tas tiek skaidrots kā ar naftas un gāzes cenu kritumu, tā ar ieguves apjomu samazināšanos par 9% problēmu atsevišķās atradnēs Ziemeļu un Barenca jūrā, kā arī Brazīlijas piekrastē.
Tomēr Statoil izpilddirektors Helge Lunds šī gada marta beigās publiskotajā pārskatā par uzņēmuma darbību maz uzmanības pievērsa peļņai, toties īpaši uzsvēra gan ieguves apjomu palielināšanos naftas barelu ekvivalentā, gan faktu, ka Statoil ieguvis pieejas jauniem ogļūdeņražu ieguves reģioniem, kā arī atzīmēja veiksmīgus ģeoloģiskās izlūkošanas rezultātus - kompānija spējusi iekļaut savā bilancē 1,5 miljardus barelu jaunu resursu, kas ir labākais rādītājs vairāk nekā desmit pēdējos gados. Kā izriet no pārskata - uzņēmums attīstās. Dokumentā gan kautrīgi noklusēts, ka Statoil finanšu rādītāju pamatā ir galvenokārt augstās naftas cenas, bet situācija gāzes tirgū rada visai nopietnas problēmas stabilai izaugsmei, ar kuru tā lepojas kompānija.
Ogles gāzes vietā
Tāpat kā Gazprom gadījumā, arī Statoil pozīcijas Eiropas gāzes tirgū šķoba slānekļa gāzes pārpilnība ASV un fakts, ka ekonomiskās krīzes dēļ Eiropā samazinās gāzes patēriņš. Tā dēvētajā vecajā Eiropā, kas ir galvenais Statoil gāzes eksporta tirgus, noieta samazinājums bija 11% un 2% attiecīgi 2011. un 2012. gadā. Samazinās arī cenas. Abi šie fakti ir ļoti cieši saistīti, jo lētas gāzes pārpilnības dēļ ASV tirgū uz Eiropu plūst amerikāņiem šobrīd ekonomiski neizdevīgās ogles. Pēdējās gan nav videi draudzīgākais kurināmais, tomēr krīzes apstākļos šis fakts nespēlē galveno lomu un ogles aizvien biežāk ieņem, piemēram, gāzes vietu elektrostacijās.
Ogļu triumfs ir iespējams arī tādēļ, ka liela daļa mūsdienu termoelektrostaciju var viegli pārslēgties starp dažādiem kurināmā veidiem - gāzi, oglēm vai mazutu, savukārt tās stacijas, kuras to nespēj, bieži tiek vienkārši apturētas «līdz labākiem laikiem». Tā, piemēram, marta vidū Norvēģijas kompānijas Statkraft apturēja savas ar gāzi darbināmās elektrostacijas, kas atrodas Vācijas pilsētā Landesbergenā, tāpat elektroenerģijas ražošanas augsto izmaksu dēļ darba apjomu ievērojami samazinājušas vairākas citas Vācijas gāzes elektrostacijas.
Atkarība no biržas
Statoil gan uzskata, ka šīs tendences ir pārejoša parādība un jau šī gada laikā gāzes tirgus stabilizēsies, tomēr šim viedoklim ir daudz oponentu, kuri norāda - Ziemeļamerikā iegūtās slānekļa gāzes cena paliks zema vēl pat divus vai vairāk gadu desmitus, kā rezultātā slīdēs lejup arī gāzes cena Eiropā. Tāpat tiek uzskatīts, ka gāzes tirgus kļūs aizvien atkarīgāks no biržas cenām, tajā skaitā arī Lielbritānijā (National Balancing Point) un Nīderlandē (Title Transfers Facility), nevis no ilgtermiņa līgumiem, kuriem priekšroku dod tradicionālās gāzes kompānijas, tajā skaitā arī Statoil.
Statoil vecākais analītiķis Otars Skagens uzskata - lai arī biržas cenas ir izdevīgas patērētājiem, tās rada ilgtermiņa investīciju riskus, jo liedz īstenot saprotamu enerģētisko politiku un mazina investoru vēlmi ieguldīt līdzekļus gāzes ieguves infrastruktūrā. Pēc viņa domām, vēl viena problēma ir arī pārmērīgi politizētais siltumnīcas efektu radošo izmešu jautājums Eiropas Savienībā, kuras dalībvalstis gan regulāri neievēro pašas definētās stratēģijas. Piemēram, nesen Polijai, kas ir viena no lielākajām ogļu ieguvējām un patērētājām Eiropā, izdevās panākt ievērojamu tā dēvētā klimata nodokļa samazināšanu, kas ir vēl viens duncis gāzes kompāniju mugurās.