Iedzīvotāji cer, ka viņu situāciju uzlabos sagatavošanā esošais likumprojekts, kura mērķis ir sakārtot dalītā īpašuma problēmas. Tieslietu ministrija ir solījusi nākotnē nepieļaut situācijas, kad zem mājas zeme pieder pilnīgi citam īpašniekam vai pat vairākiem īpašniekiem, kuriem mājas dzīvokļu īpašnieki spiesti maksāt augstu nomas maksu.
Zeme par lielu
Vēl šā gada sākumā tieši šo māju Rīgā, Valdemāra ielā 72 a, presē minēja kā piemēru, kad iedzīvotāji ar īpašnieku spējuši vienoties par nomas maksas samazinājumu, samazinot arī mājai piesaistīto zemes platību. Taču izrādās, ka dzīvē viss nebūt nav rožaini. Mājai sākotnēji piesaistīts 1858 m2 zemesgabals. Šī māja ir iemūrēta starp divām citām, daļa zemes atrodas fasādes pusē, un šai teritorijai cauri staigā citu māju iedzīvotāji, taču lielākā zemes daļa atrodas aiz mājas, un šim zemesgabalam iespējams piekļūt, ejot lielu loku gar citām mājām, un par to viņi maksāt negrib. Iedzīvotāji bija panākuši vienošanos ar SIA Rīgas namu pārvaldnieku (RNP) par piesaistītās zemes samazināšanu uz 1110 m2, taču, lai šāda vienošanās stātos spēkā, nepieciešama īpašnieka piekrišana. Kādu laiku nomas maksa ir arī bijusi zemāka, taču pagājušā gada beigās atkal paaugstinājusies.
Piemēram, H. Auziņai par 58,79 m2 dzīvokli pērnā gada februārī nomas maksa bija Ls 53,31, augustā - Ls 33,64, decembrī jau Ls 58,39. Liela daļa mājas iedzīvotāju šādas summas samaksāt nespēj un paliek parādā, turklāt H. Auziņa uzskata, ka arī samazinātā summa ir par augstu. Līdz 2011. gada sākumam viņa maksāja mazāk par Ls 10 mēnesī.
RNP šajā situācijā ir starpnieks, kas nevar ietekmēt zemes īpašnieku un dzīvokļu īpašnieku attiecības, norāda uzņēmuma pārstāvis Krists Leiškalns. H. Auziņa gan domā, ka RNP nemaz nav ieinteresēts situāciju atrisināt par labu iedzīvotājiem, jo šobrīd neparakstītajā līguma projektā teikts, ka zemes īpašnieks ik ceturksni maksā RNP 10% no nomas maksas un NĪN par zemi.
Strīds nav atrisināts
Valdemāra ielas 72 a strīda atrisinājums pagaidām ir ļoti neskaidrs. Pēdējā RNP vēstulē H. Auziņai norādīts, ka zemes īpašnieka piedāvājums ir maksāt 4% no kadastrālās vērtības, bet par visiem 1858 m2. Turklāt šim piedāvājumam bija jāpiekrīt piecu darbadienu laikā, pretējā gadījumā stātos spēkā 6% nomas maksa. Iedzīvotāju sapulcē (jau pēc šī piecu dienu termiņa) piedalījās 17 dzīvokļu pārstāvju (kopumā mājā ir 25 dzīvokļi) un nolēma piedāvājumu noraidīt, no savas puses ierosinot maksāt 5%, bet tikai par samazināto zemes platību, turklāt izvirzot prasību ierakstīt šo zemesgabalu Zemesgrāmatā kā piesaistītu konkrētajai mājai.
Tam savukārt nepiekrīt zemes īpašnieka pārstāvis Guntis Dreimanis: «Es neprasu neko nelikumīgu un nereālu. Pagājušajā gadā mēs vienojāmies, ka zemes nomas maksu samazinām gandrīz uz pusi, bet šobrīd iedzīvotāju vēlmi es nesaprotu. Ceru uz cilvēcisku vienošanos, bet, ja neizdosies, tad nāksies iet uz tiesu un piedzīt pilnu summu arī par to periodu, kad viņi maksāja samazināto maksu.» Tomēr G. Dreimanis nevarēja pateikt, kā tieši rīkosies tuvākajā laikā, jo esot bijis aizņemts ar citiem darbiem un šīs mājas konfliktsituācijai pievērsties neesot bijis laika.
Pagājušā gada beigās RNP apsaimniekoto māju iedzīvotāju parādsaistības zemes īpašniekiem pārsniedza 750 tūkstošus latu. Situāciju ietekmēt varētu jauns likums, kas paredzētu atteikšanos no dalītā īpašuma veidošanas nākotnē, izņemot gadījumus, ja uz citai personai piederošas zemes tiek būvētas nedzīvojamās būves. Plānots zemes piespiedu nomas attiecībās atteikties no nosacījuma, ka nomnieks papildus zemes nomas maksai kompensē iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu, skaidro Tieslietu ministrijas pārstāve Sigita Vasiļjeva.
Ja likumprojekts sasniegtu mērķi, šādu dalīto īpašumu vairs nebūtu vispār. Dzirdētas arī versijas, ka dzīvokļu īpašniekiem varētu ļaut izpirkt zemi par tās kadastrālo vērtību, taču iespējams, ka šādai normai būtu liela pretestība no zemes īpašnieku puses. Tieslietu ministrijas iepriekš izplatītajā informācijā arī pausts, ka nākotnē tiks izstrādāta metodika, kā mājai piemērīt tikai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, nevis tādu, kas iedzīvotājiem nav vajadzīgs.