ASV valdībai pakļautā Nacionālā izlūkošanas padome (NIC), kas ir pētījuma autors, apgalvo, ka globālā varas centra pārvietošanos no Rietumiem uz Āziju apliecinās četri rādītāji - iekšzemes kopprodukta izaugsmes temps, milzīgais iedzīvotāju skaits, apjomīgi militārie izdevumi un ieguldījumi tehnoloģijās.
«Ķīna, visticamāk, kļūs par lielāko ekonomiku dažus gadus pirms 2030. gada. Savukārt Eiropas, Japānas un Krievijas ekonomikas turpinās savu lēno relatīvo pagrimumu,» domā NIC.
Pētījumā arī teikts, ka straujā ekonomiskā izaugsme attīstības valstīs veicinās tehnoloģiskās inovācijas un uzņēmumu, ideju un kapitāla pieplūdumu šajos tirgos. Tādējādi tādu strauji augošu valstu kā Ķīnas, Indijas un Brazīlijas uzņēmumi īsā laikā kļūs konkurētspējīgi starptautiskā līmenī.
Neskatoties uz Ķīnas milzīgo ekonomisko ietekmi, gaidāms, ka ASV saglabās savu superlielvaras statusu, jo tā arī pēc nepilniem divdesmit gadiem būšot vienīgā valsts, kas spēs veidot plašas koalīcijas un mobilizēt centienus, lai stātos pretī globāliem izaicinājumiem. «Ķīna nenomainīs ASV uz globālās skatuves,» uzskata pētījuma autori. «Būt par lielāko ekonomiku obligāti nenozīmē būt par superlielvaru.» Ķīna apzinoties, ka tā nespēj organizēt procesus dažādos pasaules reģionos.