Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Bez meža neiztikt

«Latvijā kopumā gaisa kvalitāte ir ļoti laba, jo mums nav lielu rūpniecisku objektu, taču esam maza valstiņa, kurai pāri pūš vēji. Latvijā notiekošo ražošanas procesu un arīdzan mūsu mežu ietekme uz gaisa kvalitāti, visticamāk, ir niecīga, jo pāri virzās gaisa masas no citām industriāli attīstītākām zemēm. Kādreiz mūs biedēja ar skābajiem lietiem, taču, veicot mežu monitoringu, desmit gadu laikā tāda dabas parādība nav konstatēta,» stāsta Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Andis Lazdiņš.

Institūts veic gaisa, ūdens un citu meža veselības parametru novērojumus trīs tā sauktajos II līmeņa jeb detalizētā meža monitoringa parauglaukumos. Pastāvīgi gaisa kvalitātes mērījumi (sēra dioksīda, amonjaka, slāpekļa dioksīda un ozona saturs gaisā) notiek vienā no tiem. Kā stāsta A. Lazdiņš, vismaz parauglaukumā pie Valgundes problēmu ar gaisa kvalitāti nav. «Atsevišķos gadījumos pavasara mēnešos rekomendējamo normu pārsniedz ozona koncentrācija gaisā. Visticamāk, tas gan nav saistīts ar saimniecisko darbību. Pavasarī palielināts sēra dioksīda saturs varētu būt saistīts ar sezonālo darbu sākšanos lauksaimniecībā,» stāsta Silavas speciālists. Lai gan esam paraduši bažīties par ozona caurumiem un uzskatīt, ka ozons ir labs, tomēr tas ir toksisks savienojums. «Mežā monitoringā konstatētās koncentrācijas cilvēka veselībai draudus nerada, taču palielināta ozona koncentrācija rada augu apdegumus,» skaidro A. Lazdiņš.

Vairāk gan institūta zinātnieki pēta siltumnīcefekta gāzu emisijas mežos un kā galveno min šādu tēzi: jo vairāk ir oglekļa dioksīda emisijas, jo mazāk mūsu meži ražo skābekli. Šai kopsakarībai pamatā ir fotosintēzes process, par kuru skolā esam mācījušies bioloģijas stundās. Proti, zaļajās lapās notiek fotosintēze, kurā oglekļa dioksīda molekulas savienojas ar ūdeni. Rezultātā rodas glikoze, ko augs izmanto biomasas veidošanai un vielmaiņas procesos, bet gaisā izdalās skābeklis. Biomasa, kas izveidojusies no lakstaugiem, ātri satrūd - organiskā viela sadalās atpakaļ par ūdeni un oglekļa dioksīdu un nonāk gaisā. Tas pats notiek ar kokiem, taču ievērojami garākā laika posmā. A. Lazdiņš skaidro tālākos procesus: «Ja koks novecojis un gadskārtu pieaugumi paliek arvien šaurāki, skābekli tas ražo arvien mazāk. Skābekli ražo tikai augoši koki, un šis process, atkarībā no apstākļiem, laika gaitā mainās. Straujākais pieaugums skujkokiem Latvijā turpinās līdz 60-120 gadiem, tad dažādu iemeslu dēļ tas samazinās. Piemēram, lapu kokiem pieauguma samazināšanās notiek ātrāk. Visilgāk liels pieaugums saglabājas priedēm, līdz ar to viena priede savā dzīves laikā var saražot visvairāk skābekļa. No oglekļa piesaistes aspekta maksimālo saimnieciski vērtīgās stumbra daļas dimensiju koks sasniedz 50-100 gados atkarībā no sugas.»

Vai pilsētā ar intensīvu transporta plūsmu un paaugstinātu gaisa piesārņojuma pakāpi zaļās zonas paplašināšana var uzlabot gaisa kvalitāti? A. Lazdiņš teic - psiholoģiski noteikti var, taču praktiski zaļās zonas ietekme uz gaisa kvalitāti nav liela: «Koki var aizturēt gaisa plūsmas, apstādījumos funkcionēt kā putekļu filtri, taču, no cita skatupunkta raugoties, koki paši ražo daudz putekļu, piemēram, tipisks putekļu avots ir papeļu pūkas. Arī lapas, rudenī nobirstot un sadaloties, veido putekļus. Koku ietekme uz vidi notiek divos virzienos.»

Starp citu, gaisa piesārņojums ietekmē arī koku augšanu - savulaik vairākās pilsētās lielo rūpnīcu un industriālo objektu tuvumā augošajiem kokiem tika konstatēti dažādi bojājumi. «Koki straujāk reaģē uz gaisa piesārņojumi nekā cilvēki. Katrā ziņā Latvijā mežs nodrošina, ka viss skābeklis, ko nokurina mašīnas, katlumājas un citi kurināmā patērētāji, līdz ar meža augšanu tiek atjaunots tā paša gada laikā. Var teikt, ka skābekļa mazāk mums nekļūst, jo tā krājumi atjaunojas mežā,» uzskata A. Lazdiņš.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?