Bija daudz tematu, kuri mums patstāvīgi ir jāizrunā. Latvija ir Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts, un jūs savus pienākumus veicat tiešām ļoti labi. Mūsu uzdevums bija visus būtiskos tematus virzīt soli uz priekšu. Šajā tikšanās reizē izrunājām, kādā attīstības pakāpē atrodas visas transporta nozarē nozīmīgās tēmas, cik daudz darba kur nepieciešams ieguldīt. Lielāko uzsvaru likām uz to, cik svarīgi ir attīstīt tālvadības gaisa kuģu jeb dronu sistēmas industriju. Mums ir jāizveido Eiropas regulējums, lai, sākot no nākamā gada, šādus lidaparātus jau varētu plaši izmantot.
Latvijā droni ir svešs termins. Kāds labums no sistēmas attīstības būs Latvijas sabiedrībai?
Pirmkārt, tā ir jauna tehnoloģija, kas ievieš arī dažus ļoti svarīgus elementus - tas ir kā lielisks papildinājums mūsu ikdienas dzīvē un darbā. Tam ir jākalpo kā atbalstam, lai mēs varētu vēl produktīvāk veikt darbu. Jau tagad redzam, ka droni tiek ļoti labi izmantoti lauksaimniecībā, topogrāfijā, pētniecībā, īpaša nozīme tiem ir arī izklaidē. Mēs redzam, ka tehnoloģijas, kas tiek izmantotas dronu darbībā, attīstās arvien straujāk. Kapacitāte, telekomunikāciju sistēmas un viss pārējais, kā līdzdalība ir nepieciešama, attīstās, tāpēc to visu vajadzētu virzīt jau Eiropas līmenī, jo industrija un lietotāji arvien vairāk vēršas pie mums. Mums ir 28 dažādi regulējumi, 28 dažādas noteikumu paketes, lai regulētu dronu sistēmu, un, ja nekas nemainīsies, tas aizkavēs sektora attīstību. Mēs esam izvirzījuši piecus galvenos punktus kā daļu no Rīgas deklarācijas.
Tomēr ir jāsaprot - no vienas puses, šeit ir lieli ieguvumi, no otras, - ir jāmeklē sistemātiski risinājumi, jo citādi šīs tehnoloģijas tiks ļaunprātīgi izmantotas. Šie risinājumi prasa smagu un precīzi fokusētu darbu. Tas ir saistīts ar drošību, aizsardzību un atbildību, kā integrēt jaunā tipa lidaparātu jau eksistējošā regulējumā un noteikumos. Pagaidām mums nav visu atbilžu, bet, ņemot vērā visas tās iespējas, ko sniegs jaunā sistēma, mums šīs atbildes ir jārod ar ļoti lielu atbildību un nopietnību.
Tas ir cieši saistīts ar digitalizāciju. Jūs esat teikusi, ka digitalizācija ir viena no prioritātēm arī transporta nozarē. Vai varat izskaidrot, kas ir galvenie digitalizācijas aspekti šajā industrijā?
Droni ir daļa no digitalizācijas un tāpat arī daļa no mūsu aviācijas stratēģijas. Eiropas Komisija šogad gatavo kopējo aviācijas sistēmas paketi, jo tieši aviācijas industrija ir izaicinājumu pilna, tajā valda globāla mēroga konkurence. Tajā pašā laikā tā ir arī daļa no digitālās nozares, daļa no jaunās attīstības tehnoloģijām, kas patiesībā ir digitalizācijas rezultāts.
Tā kā Eiropa ir civilo tālvadības gaisa kuģu līdere pasaulē, mēs gribam turpināt šo ceļu. Latvijai patiesībā ir ļoti advancēti dronu piemēri, un es ļoti ceru, ka arī jūs to novērtēsiet kā iespēju, jo jūs varat konkurēt ne tikai Eiropā, bet arī globālā līmenī.
Digitalizācija ir viena no manām prioritātēm, jo caur digitalizāciju mēs patiesībā varam sākt veidot jaunu slāni. Mēs visi redzam, ka tieši šis ir tas laikmets, kad digitalizācija dod jaunas darba vietas, vēl vairāk - tā spēj dot lielu pievienoto vērtību. Eiropa patlaban liek lielu uzsvaru uz digitalizāciju, jo saprot, ka tas dod iespēju būt līderiem ne tikai zinātnē, bet arī attīstīties mazajiem uzņēmumiem.
Latvijā patlaban aktīvi tiek apspriestas iespējamās Rail Baltica trases. Cik liela nozīmē šai trasei ir Eiropā, un ko Eiropa no tās iegūs?
Rail Baltica koridors ir viens no deviņiem koridoriem, ko Eiropas Komisija nolēma atbalstīt, tās bija garas sarunas, kas tika pabeigtas pagājušajā gadā. Tas ir ES valstu kompetencē iedzīvināt šos deviņus koridorus, jo tas ir pirmais solis uz vienotu transporta telpu, kas ir noteicošais apstāklis vienotam Eiropas tirgum. Rail Baltica pildīs nozīmīgu uzdevumu - sasaistīs Baltijas valstis ar Eiropas transporta tīklu. Patlaban jūs esat diezgan izolēti. Piemēram, Latvijas dzelzceļš ar Eiropu nav pārāk savienots. Jā, jūs esat labi savienoti ar Krieviju, bet neesat savienoti ar ES dalībvalstīm, kas ir nozīmīgs apstāklis, lai vispār runātu par kādu savienību.
Šis ir ļoti svarīgs koridors, esmu priecīga, ka visas trīs Baltijas valstis savā starpā tik labi spēj sadarboties. Mēs ceram, ka tas viss īstenosies tieši tādā veidā, kā iepriekš nolemts, tādos termiņos, kā to paredz Transeiropas transporta tīkls.
Vilcieni mums ir sāpīga tēma, īpaši ņemot vērā mūsu nespēju jau gadiem noorganizēt elektrovilcienu iepirkumu. Patlaban notiek tiesvedība ar Spānijas kompāniju CAF, pagājušajā vasarā atkārtotā iepirkumā, kad jau tika paziņots uzvarētājs, mēs pēdējā brīdī pārdomājām un līgumu neparakstījām. Vai un kā šī neprofesionālā pieeja ir ietekmējusi mūsu valsts reitingus starptautiskajā tranzīta nozarē?
Šajā tēmā es neesmu tik ļoti iedziļinājusies, lai to detaļās komentētu. Tomēr es varu droši apgalvot, ka Latvijai ir ļoti laba reputācija kā ES dalībvalstij, īpaši tāpēc, ka jūs tiešām esat paveikuši neticamu darbu kā prezidējošā valsts. Tieši tāpēc esmu pārliecināta, ka jūs tiksiet galā arī ar tik sāpīgu jautājumu kā neveiksmīgie vilcienu iepirkumi.
Visbeidzot, daudz tiek runāts par to, ka nozīmīga problēma avionozarē ir līdz galam nenostiprinātās pasažieru tiesības. Vai ES to redz kā problēmu un ko ir gatava darīt?
Aviopasažieru tiesību jautājumu mēs risinām neatkarīgi no tā, kādas prioritātes esam izvirzījuši. Drošība un pasažieru tiesības ir divi galvenie elementi. Es īsti nesapratu, tieši par kurām nenostiprinātajām pasažieru tiesībām jūs domājat.
Piemēram, jautājums par tiesībām saņemt kompensāciju, ja reiss pārāk ilgi kavējas, tāpat par rokas bagāžas regulējumu.
Patlaban tiek veidotas vairākas noteikumu pakates, pie kurām darbus plānots pabeigt šī gada beigās. Tajās cita starpā ir arī jautājums par pasažieru tiesībām. Tomēr es gribu uzsvērt, ka tas ir nepārtraukts darbs. Es, protams, neteiktu, ka tas ir pats karstākais temats Eiropas Savienībā, bet tas ir temats, kas skar katru cilvēku individuāli, tieši šī iemesla dēļ mēs pie tā strādājam nepārtraukti.