Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Būtu vērts attīstīt velotransportu

Monitoringa dati par Latviju rāda, ka gaisa kvalitātes problēmas ir tikai Rīgā, kur tiek pārsniegtas slāpekļa dioksīda un gaisā suspendēto cieto daļiņu (PM10 un PM2,5) normas. Kā skaidro Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības nodaļas vecākais speciālists, vides veselības analītiķis Normunds Kadiķis, slāpekļa dioksīds ir autotransporta radīts piesārņojums, savukārt cieto daļiņu kopējo masu veido dažādu vielu spektrs: «Tie var būt nepilnīgi sadeguši degvielas izmeši no automašīnām, industriālie - no skursteņiem -, putekļi atmosfērā saistībā ar ceļu seguma eroziju un/vai automašīnu riepu un bremžu nodilumu.

Lai gan Baltijas jūra nav pārāk sāļa, cieto daļiņu koncentrāciju atmosfērā var ietekmēt sāļu daudzums jūrā. Rīgā to būtiski ietekmē smilšu kaisīšana ielās ziemā. Vēl arī problēmas rada piesārņojums, kas tiek atpūsts no pārrobežas - Lietuvas, Polijas un Vācijas -, jo ultrasmalkās daļiņas var saglabāties atmosfērā pat mēnesi un veidot pārrobežu gaisa piesārņojumu.»

Ir noteikts cieto daļiņu vidējā daudzuma gada normatīvs, ko nedrīkst pārsniegt, un dienas normatīvs, ko atļauts pārsniegt 35 reizes gadā. Kā norāda N. Kadiķis, Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas tuvumā veiktais monitorings liecina, ka gaisa piesārņojuma gada rādītāji balansē uz pieļaujamā robežas, taču problēmas ir ar dienas normatīviem. «Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati par maiju liecina, ka dienas normatīvi šogad jau ir pārsniegti 33 reizes. Parasti vislielākie pārsniegumi ir martā un aprīlī, kad uz ielām kaisītie smilts maisījumi vēl nav novākti un arī lietusgāzes tos vēl nav aizskalojušas. Skandināvijā, kur ceļu uzturēšanai ziemā tiek izmantotas granīta šķembas, šādas problēmas nav,» skaidro N. Kadiķis. ES direktīva attiecībā uz dienas normatīvu pieļauj izskaitīt jeb neņemt vērā dabisko piesārņojumu - jūras sāli un arī smilšu kaisīšanas radīto efektu. LVĢMC, gada beigās veicot aprēķinus, šo iespēju izmanto, līdz ar to Latvija šo normatīvu pārsniedz normas robežās un pārsniegumi nelabvēlīgas sekas uz cilvēka veselību neatstāj.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) aprēķinājusi, ka gaisa piesārņojums PM10 varētu būt viens no galvenajiem priekšlaicīgas nāves gadījumu cēloņiem un skart pāri trim miljoniem cilvēku gadā visā pasaulē. Pašlaik PM10 piesārņojumu uzskata par galveno risku veselībai, jo cietajās daļiņās var absorbēties ne tikai smiltis un putekļi, bet arī smagie metāli un benzopirēns. Latvijā gan smago metālu un benzopirēna pārsniegumi nav konstatēti.

Kā Rīgā risināt paaugstināto gaisa piesārņojumu, jo Eiropas Komisija Latviju jau divreiz brīdinājusi par normatīvu pārsniegšanu, pieprasot konkrētu rīcību? N. Kadiķis uzskata - efektīvi būtu ierobežot transporta intensitāti Rīgas centrā. «Tas gan ir nepopulārs lēmums, bet varētu izveidot lielas autostāvvietas pilsētas nomalēs un tālāk cilvēkiem piedāvāt iespējas pārvietoties ar sabiedrisko transportu, kas būtu bez maksas. Maijā notikušā Austrumu partnerības samita laikā veiktie satiksmes ierobežojumi Rīgas centrā PM10 rādītājus krasi uzlaboja dažu dienu laikā. Diemžēl sabiedriskā transporta biļešu cenu paaugstināšana veicinājusi pretējo - mašīnu kļūst arvien vairāk. Vēl iespēja ir attīstīt velotransporta kustību. Tāpat gaisa kvalitāti varētu uzlabot, vasarā karstā laikā regulāri laistot ielas un pēc ziemas laikus novācot smilšu maisījumus,» norāda vides veselības analītiķis.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kā Latvijai vērtēt Trampa atgriešanos

Naktī uz trešdienu, kad TV tiešraidēs ASV karte strauji iekrāsojās sarkanā (republikāņu) krāsā un bija skaidrs, ka tiekam iemesti bīstamā nenoteiktības laika posmā, mikroblogošanas vietnē X ierakst...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?