Ar ministru Diena tikās uzreiz pēc valdības sēdes, kurā pēdējais punkts kārtējo reizi bija naudas piešķiršana, lai samaksātu 6000 eiro kādam noziedzniekam, kurš Latviju uzvarējis Eiropas Cilvēktiesību tiesā par necilvēcīgajiem apstākļiem nebrīvē. «Lai pie esošajiem apstākļiem cietumā nodrošinātu kārtību, ir jālieto vardarbīgas metodes, par kurām mēs arī dabūjam maksāt Eiropā. Cilvēki skatās man acīs ar neizpratni - par ko viņš tur uztraucas, tie taču ir cietumnieki! Bet nav jau tā, ka tie cilvēki kaut kur pazūd. Arī cietumnieks paliek sabiedrībā,» uzsver J. Bordāns, piebilstot, ka bez cietumiem nav pastāvējusi vēl neviena valsts.
Jauni cietumi ir jābūvē, jo jau esošie ir tik sliktā stāvoklī, ka to uzturēšanā katru gadu «nogrimst» miljoni latu, un «līdz ar to ECT spriedumi, kas nāk par sliktiem apstākļiem cietumos, ir, bija un būs», uzsver ministrs. To gan esot grūti ieskaidrot ne tikai sabiedrībai, bet arī politiķiem, tādēļ līdz pat pēdējam brīdim jaunu cietumu celtniecībā neesot bijusi iekļauta arī NAP.
Tagad to izdevies izcīnīt, savā ziņā upurējot jaunu tiesu namu celtniecību, tomēr drīz vien pienākuši iebildumi no PKC pret šobrīd valdībā apspriežamo Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijas projektu, uz kuru pamatojoties arī iecerēta jauna cietuma celtniecība Olaines cietuma teritorijā. Tajos pieprasīts, piemēram, aprēķināt, cik Latvijā būs ieslodzīto 2020. gadā, un aprēķināt, cik izmaksās arī pārējo, ne tikai jau projektēšanas stadijā nonākošā cietuma projekti.
Uz PKC pārmetumiem J. Bordāns atbild: «Man darbinieki norādīja - tas faktiski nozīmē, ka mums nākamais gads ir jāpatērē atbildes sagatavošanai un vispār vēl jāņem ārpakalpojumi, lai nevis projektētu Olaines cietumu, kam mums piešķīra naudu, bet atbildētu par citiem cietumiem, kurus šobrīd pat neprojektējam. Kādas būs cenas pārējiem cietumiem, kurus varētu sākt celt ātrākais pēc pieciem gadiem? Kaut ko jau uzrakstīt var, bet kā mēs tagad varam pateikt, kādas būs cenas pēc pieciem gadiem, kā mainīsies ekonomika kopumā un kā pildīsies budžets?» viņš sūrojas.
J. Bordāns atzīst, ka ideja par jau gatava projekta pirkšanu no Igaunijas nav zemē metama un tā varētu būt ekonomiski izdevīga, tomēr jāņem vērā arī unikālie Latvijas apstākļi, tādēļ viens pret vienu projekts diez vai varētu tikt atkārtots.
Tikmēr PKC vadītājs M. Krieviņš J. Bordāna kritikai absolūti nepiekrīt - viņa ieskatā PKC iebildes tieši nodrošinās to, ka jauni cietumi tiks uzcelti, nevis to būvēšana kārtējo reizi tiks atmesta. «Šādi aprēķini ir svarīgi, lai valdība, pieņemot lēmumu par jauno cietumu, apzinātos, ka ar to šis jautājums nav izbeigts un pēc gada, diviem TM būs atkal klāt ar jaunām prasībām. Savādāk var sanākt, ka tas izskatās kā kaut kas pilnīgi jauns un negaidīts,» viņš aizrādīja.
M. Krieviņš arī noraidīja pārmetumu, ka šādi aprēķini esot lieka birokrātija. «Ja valsts ir pateikusi, ka gribam virzīties uz pierādījumos bāzētu politikas plānošanu, tad mēs tam gribam sekot attiecībā uz visiem plānošanas dokumentiem, kas iet uz valdību, bez kādiem izņēmumiem. Esmu pārliecināts, ka sadarbībā ar TM mums izdosies apstiprināšanai virzīt daudz labāku koncepciju,» uzsvēra PKC vadītājs.