Strīds starp pašvaldību un cūkaudzētavu ilgst kopš 2008. gada, un šajā laikā nesaprašanās risināta gan Satversmes, gan administratīvajā tiesā. Pagājušajā nedēļā uzņēmums jau otro reizi vērsies ST, apstrīdot daļu Aizputes novada teritorijas plānojuma 2012.-2023. gadam. Kā skaidro tiesā, Aizputes novada teritorijas plānojumā paredzēts, ka lielfermu būvniecībai un rekonstrukcijai jāizstrādā detaļplānojums. Uzņēmuma ieskatā ar šādu prasību novada dome nepamatoti cenšoties ierobežot uzņēmējdarbību, proti, tiekot likti šķēršļi tās paplašināšanai, tādējādi aizskarot Nygaard International tiesības uz īpašumu.
Kā norāda uzņēmuma advokāts Mariss Martinsons, novada dome ir ieviesusi terminu «lielferma», nosakot, ka tā ir cūku un mājputnu audzēšanai un tās būvniecībai vai rekonstrukcijai jāizstrādā detaļplānojums. «Detaļplānojuma izstrāde var aizņemt gadu, jo jāveic saskaņošana, nepieciešams saņemt atļaujas, atzinumus no vairākām institūcijām un jārīko sabiedriskā apspriešana,» stāsta M. Martinsons. Savukārt Aizputes novada Būvvaldes vadītāja Ineta Butāne skaidro, ka detaļplānojums ir vajadzīgs, lai pašvaldība varētu saprast ieceres apmērus un iegūt vispusīgu informāciju par apkārtējo vidi. Viņa arī piebilst - uzņēmums vairākkārt aicināts piedalīties teritorijas plānojuma izstrādē, tomēr ne reizi nav ieradies.
Taujāta, kā pašlaik atšķiras situācija no brīža, kad tika iesniegts pirmais pieteikums ST, I. Butāne atzīmē, ka tolaik paplašināšanās tika aizliegta kā tāda, bet tagad tā ir atļauta ar piebildi izstrādāt detaļplānojumu.
Eiropa prasa
Kā Dienai pastāstīja Lažas pagasta pārvaldes vadītāja Māra Vētra, iedzīvotāji ir pret cūkaudzētavas paplašināšanu. Atkarībā no vēja virziena un stipruma smaka dažkārt esot ļoti spēcīga. Pēdējās sūdzības, kas bijušas šoruden, saistītas ar mēslu izvešanu uz lauka lielā koncentrācijā un pārlieku tuvu upei. Liepājas reģionālajā vides pārvaldē apstiprina, ka sūdzība ir bijusi, taču upes piesārņojums gan nav konstatēts. Tomēr pagastā zina stāstīt, ka piesārņojums vairāku gadu laikā esot kopumā ietekmējis apkārtējos iedzīvotājus. «Apkārtnes mājas kļūst aizvien tukšākas - vecākā paaudze izmirst, bet tukšās privātmājas tālāk pārdot grūti. Cūkaudzētavas dēļ tām kritusies vērtība,» situāciju raksturo M. Vētra.
Bažas par cūkaudzētavas ietekmes palielināšanos uz apkārtējo vidi pēc jaunas būves celtniecības kliedē Nygaard International direktore Aiga Bārdiņa. «Paredzētā būvniecība nav uzņēmuma paplašināšanās, bet rekonstrukcija, lai varētu izpildīt Eiropas Savienības prasības saistībā ar cūkaudzēšanu. Pēc jaunajām ES prasībām grūsnās sivēnmātes jātur ganāmpulkos - grupās pa 10-15. Esošajā kūtī vietas tam nepietiek,» skaidro A. Bārdiņa. Nygaard International, kas pieder Dānijas mātesuzņēmumam DK Latvija Farming, iecerējis ieguldīt 300-350 tūkstošu latu investīcijas ap 1500 kvadrātmetru lielās kūts piebūves celtniecībā. Ja uzņēmums neizpildīs šīs prasības, kontrolējošās institūcijas to sodīs un daļu no sivēnmāšu audzēšanas nāksies likvidēt, līdz ar to šajā virzienā strādāt nebūs rentabli, piebilst M. Martinsons.
Mierizlīgums izpaliek
Pašlaik pašvaldības sarunas ar uzņēmumu ir par divām ēkām, no kurām vienai nav nepieciešams detaļplānojums, otrai - ir. Pirmajā gadījumā tā ir sivēnmātēm paredzētā būve, kurai izdota C kategorijas atļauja un par kuru pašlaik rit sabiedriskā apspriešana. Otrā plānota nobarojamajām cūkām. Pašlaik administratīvajā tiesā skatītā lieta ir saistīta ar abām minētajām būvēm, skaidro Aizputes novada Būvvaldē.
Lai gan pērn rudenī abas strīdā iesaistītās puses bija informējušas tiesu, ka notiek sarunas par mierizlīgumu, vēlāk sarunas nonākušas strupceļā, liecina aģentūras LETA arhīvs. Šogad oktobrī uzņēmums tiesā iesniedza papildinājumus, prasot no pašvaldības piedzīt 5,72 miljonu latu zaudējumus, kas ir vairāk nekā šā gada Aizputes novada domes pamatbudžets - 5,36 miljoni latu, vēsta laikraksts Dienas Bizness.