Līdzīga situācija varētu būt vērojama arī citās pašvaldībās, jo siltuma tarifu samazinājumu vai vismaz saglabāšanos iepriekšējā gada līmenī daudzviet nosaka dabasgāzes cenas lejupslīde.
Rīgā lētāk
Siltumapgādes uzņēmumi katru gadu plānotos siltuma tarifus iesniedz izvērtēšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) vai pašvaldību regulatorā, kas izvērtē to pamatotību. Jāteic, ka apkures tarifus būtiski ietekmē tieši dabasgāzes cenas svārstības vai arī citu kurināmo resursu cenas, ja gāze netiek izmantota siltuma ražošanā.
Citi siltuma tarifus ietekmējošie faktori ir siltumtrašu tehniskais stāvoklis, tehnisko iekārtu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas. Jāatgādina, ka arī siltumtrašu tā sauktie siltuma zudumi tiek iekļauti siltuma tarifā. Kā norāda SPRK, ja siltumenerģijas ražotājs pamatā izmanto dabasgāzi, tad kurināmā izmaksas vidēji veido 60-80% no kopējām izmaksām, ja galvenais kurināmais ir biomasa, tad kurināmā izmaksas ir salīdzinoši mazākas, taču tad nepieciešams vairāk darbaspēka uzturēšanas darbu un remontdarbu nodrošināšanai.
Kā uzsver Dienas aptaujāto uzņēmumu pārstāvji, iedzīvotājiem jāsaprot, ka dzīvokļos ar vienādu kvadratūru maksa par siltumu var būt atšķirīga, jo atšķiras, piemēram, patēriņš siltinātā un nesiltinātā mājā, dzīvoklī ar jauniem vai veciem logu rāmjiem.
Ja palūkojas uz siltuma tarifiem sešās pašvaldībās - Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Līvānos, Salaspilī un Saulkrastos, tad vislētākais siltums augustā bija rīdziniekiem - 48,11 eiro par megavatstundu, bet visvairāk maksāja Saulkrastu iedzīvotāji - 63 eiro par megavatstundu.
Alternatīvas gāzei
Kā stāsta Rīgas siltuma pārstāve Linda Rence, «siltumenerģijas tarifs šā gada augustā ir par 16% mazāks nekā pērnā gada augustā, un kopš apkures sezonas sākuma - 2014. gada oktobra, tas samazinājies pat par 18%. Siltumenerģijas tarifs Rīgā ir zemākais Latvijas lielo pilsētu vidū. Tas ir mazāks par siltumenerģijas tarifu Valmierā, Daugavpilī, Jelgavā, Rēzeknē, Liepājā, Jēkabpilī, Jūrmalā un Ventspilī. Tas ir arī zemākais Baltijas valstu galvaspilsētu vidū - par 22% mazāks nekā Tallinā un par 4% mazāks nekā Viļņā.»
Jautāta, kā izdevies panākt šādu tarifa samazinājumu, L. Rence skaidro, ka tas saistīts gan ar gāzes cenu pazemināšanos, gan citiem tarifiem. «Pie siltuma tarifa samazināšanas esam mērķtiecīgi strādājuši pēdējos piecus gadus. Pēdējos četros gados tarifu esam samazinājuši trīs reizes. Lai mazinātu atkarību no gāzes cenu svārstībām, esam uzbūvējuši divas biomasas siltumcentrāles. Ir izremontētas siltumtrases, lai mazinātu siltuma zudumus, kā arī atjaunoti siltummezgli.»
Uzņēmuma Liepājas enerģija valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs stāsta, ka pašlaik uzņēmuma jaunais tarifs atrodas apstiprināšanā pie SPRK un tas plānots 56,85 eiro apmērā par megavatstundu, kas ir par 1,9% mazāk nekā spēkā esošais tarifs. «Mēs vēlamies mazināt atkarību no dabasgāzes cenu svārstībām, kas galvenokārt iespējams, pateicoties uzņēmuma attīstītajam zaļās siltumenerģijas ražošanas virzienam. Galvenais kurināmā veids, ko Liepājas enerģija izmanto siltumenerģijas ražošanai, ir videi draudzīgs vietējais kurināmais - koksnes šķelda,» norāda A. Suškovs.
Atkarību no gāzes cenu svārstībām vēlas mazināt arī uzņēmums Daugavpils siltums. Šogad tā tarifs ir 51,53 eiro par megavatstundu, kas ir būtiski mazāk nekā 2014. gadā, kad bija 60,66 eiro par megavatstundu. «Jaunajā Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodā esam paredzējuši uzbūvēt siltumcentrāli, kas būtu kurināma ar šķeldu, tādējādi būtiski mazināsim atkarību no dabasgāzes cenām,» uzņēmuma plānus ieskicē tā valdes loceklis Aleksandrs Kuzņecovs.
Dabasgāzi minimāli izmanto Salaspils siltumapgādes uzņēmums, kas to dara tikai pīķa stundās, un Līvānu siltums, kur dabasgāze tiek pieslēgta tikai tad, kad gaisa temperatūra noslīd zem mīnus desmit grādiem. Pārējā laikā abās pilsētās izmantotais kurināmais ir šķelda. Savukārt Saulkrastos, kur, kā jau minēts, ir visaugstākais siltuma tarifs, dabasgāze vispār netiek izmantota.
«Mēs izmantojam malku, granulas un ogles, tā ka siltuma tarifs ir atkarīgs no šo kurināmo cenas. Mūsu tarifs ir augstāks nekā citur, jo esam samērā maza saimniecība, ir maz centralizētās siltumapgādes patērētāju, taču visi nepieciešami darbi, piemēram, siltumtrašu uzturēšana, ir tādi paši kā pilsētās ar lielāku klientu skaitu,» ražotā un piegādātā siltuma dārdzību skaidro Saulkrastu komunālservisa Siltumapgādes nodaļas vadītājs Ģirts Gūtmanis.
Tiešie norēķini
Runājot par iedzīvotāju parādiem par siltumu, tad, piemēram, Salaspilī aktuālo parādnieku neesot vispār, Līvānos 82% klientu laikā norēķinās par pakalpojumiem. Liepājā parādu apmērs nepārsniedz 100 000 eiro. Kā uzsver uzņēmumā Liepājas enerģija, parādnieki parasti tieši vasaru izvēlas savu parādu dzēšanai, un uzņēmums cer, ka jauno apkures sezonu varēs sākt teju bez parādiem, jo vasaras laikā visi maksājumu kavējumi būs samaksāti.
Savukārt Rīgas siltumā stāsta, ka iedzīvotāju parāds par siltumu ir aptuveni divi miljoni eiro, un pagājušajā apkures sezonā uzņēmums nosūtījis vairāk nekā 35 000 vēstuļu dzīvokļu īpašniekiem par maksājumu kavējumiem. Tomēr, kā uzsver L. Rence, «vēl ir pāragri runāt par apkures sezonas aizkavēšanos atsevišķās mājās, jo līdz jaunajai apkures sezonai (aptuveni 10. oktobrim) ir vēl faktiski mēnesis un parasti parādi tiek samaksāti, sākoties vēsajam laikam. Līdz šim tās bijušas aptuveni desmit mājas, kurām parādu dēļ aizkavējās apkures sezonas uzsākšana. Tiesa, arī daži klienti vēlas taupīt un uzsāk sezonu vēlāk nekā lielākā daļa klientu. Piemēram, pērn bija klienti, kas apkures sezonu sāka novembrī un pat decembrī, lai arī to varēja uzsākt jau oktobrī.» Jāuzsver, ka neviens cits aptaujātais uzņēmums, izņemot Rīgas siltumu, nepieļāva, ka parādu dēļ kādai mājai varētu aizkavēt apkures sezonas sākums.
Jāuzsver, ka no šā gada 1. oktobra daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki ar pakalpojuma sniedzēju var norēķināties patstāvīgi, veicot tiešus maksājumus pakalpojuma sniedzējam. Līdz šim šādu iespēju brīvprātīgā kārtā iedzīvotājiem piedāvāja tikai dažu pašvaldību, piemēram, Saulkrastu, Līvānu un Daugavpils, siltumapgādes uzņēmumi, bet, piemēram, Rīgā norēķini notikuši tikai ar namu apsaimniekotāju starpniecību. Par veiktajiem grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā L. Rence bilst, ka tie diemžēl neatrisina pamatproblēmu - parādu ierobežošanu, jo daudzdzīvokļu mājā nav iespējams atslēgt siltumu tikai vienam dzīvoklim. Turklāt tiešo norēķinu gadījumā sadārdzinās rēķina izrakstīšanas un piegādes izmaksas.