Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) un arī Latvijas Banka (LB) gan tos vērtē samērā skeptiski. Lai arī iepriekš debates par eiro ieviešanu gan Saeimā, gan ārpus tās bijušas gana dedzīgas, priekšlikumu skaits ir mazāks, nekā varētu gaidīt, - pa vienam iesniegumam sagatavojusi Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK (NA) un Zaļo un Zemnieku savienība, vēl trīs nāk no atsevišķiem deputātiem.
Vairākos priekšlikumos izteiktās idejas ir līdzīgas, piemēram, vēlme mainīt paša eiro ieviešanas likumprojekta nosaukumu, lai atspoguļotos tā tehniskā daba un cilvēkiem tas būtu vieglāk uztverams. Vairākos priekšlikumos pieprasītas arī lielākas lēmējtiesības Saeimai. Aleksandrs Sakovskis (SC) piedāvā likumā iestrādāt normu, ka Ministru kabinets (MK) drīkst sākt pievienošanās eirozonai procedūru tikai tad, ja saņemts divu trešdaļu jeb kvalificētā vairākuma Saeimas deputātu atbalsts, - īsti pareizi neesot, ka MK to var darīt bez jebkāda deputātu atzinuma. Līdzīgu priekšlikumu iesnieguši arī deputāti Ivars Zariņš (SC) un Igors Pimenovs (SC), I. Zariņš uzskata, ka pievienošanās eirozonai ir gana nozīmīgs lēmums un būtu tikai pareizi, ja par to lemtu tautas pārstāvji. Viņš gan piebilst, ka kvorums nav tas svarīgākais, balsojums var būt gan ar parasto, gan kvalificēto balsojumu, taču tādam ir jānotiek. Savukārt Kārlis Seržants (ZZS) uzskata, ka Saeimai ir jānobalso par dienu, kurā tiks ieviests eiro. «Tas ir parasts priekšlikums, tāpat nobalsosim, ka esam gatavi pievienoties eirozonai, jo koalīcijai ir vairākums. Taču tas ir drošības garants - iedomājieties situāciju, ka esam saņēmuši pozitīvu konverģences ziņojumu, taču turpmāko septiņu mēnešu laikā situācija mainās, piemēram, nobrūk Spānija un Portugāle, tad mums vēl būtu iespēja tajā visā neiesaistīties,» pauž K. Seržants. V. Dombrovskis gan norāda - neesot pārliecināts, ka Latvijai nepieciešams izgudrot jaunas birokrātiskas procedūras, kas atšķiras no tām, ko izmantojušas piecas pēdējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kas ieviesušas Eiropā vienoto valūtu.
Lai Latvija kvalificētos eirozonai, pietiekami ir Māstrihtas kritēriji, tomēr deputāti iesnieguši vēl papildu priekšlikumus ar pavisam jauniem skaitliskajiem rādītājiem - piemēram, ZZS frakcijas priekšlikums paredz, ka eiro Latvijā var ieviest tikai brīdī, kad minimālā alga ir 300 latu, vidējā alga - 600 latu, bezdarba līmenis zem 5% no darba spējīgo iedzīvotāju skaita un iekšzemes kopprodukts (IKP) uz iedzīvotāju ir 8000 latu. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis skaidro, ka šos skaitļus esot sagatavojušas deputātes Dana Reizniece-Ozola un Iveta Grigule, visi rādītāji, izņemot bezdarba procentu, esot tādi paši kā Igaunijai 2010. gadā, kad tā pievienojās eirozonai. «Ja patiešām Igauniju ņemam kā paraugu un paradīzi zemes virsū, arī Latvijai pirms iestāšanās jāsasniedz tādi paši kritēriji, lai celtos labklājība, - mums jāsaprot, ka nepietiek tikai ar labu izskatīšanos Eiropas acīs, jādomā arī, kā mēs izskatāmies tautas acīs,» uzskata A. Brigmanis. Savukārt deputāti I. Zariņš un I. Pimenovs uzskata, ka Latvijai jāsāk pievienošanās procedūra eirozonai tikai tajā brīdī, kad valsts pētniecībā un attīstībā spēs ieguldīt ne mazāk par 2% no IKP un ārējās tirdzniecības bilancē imports nepārsniegs eksportu vairāk kā par 10%. I. Zariņš skaidro, ka eirozonas valstis ar pozitīvu ārējās tirdzniecības bilanci ir veiksmīgākas, gluži tāpat kā valstis, kas investē attīstībā un pētniecībā. «Pozitīva ārējās tirdzniecības bilance norāda uz valsts konkurētspēju, savukārt finansējums pētniecībai - uz budžeta stabilitāti,» saka I. Zariņš.
«Galvenais mērķis, kādēļ ir vērts ieviest eiro, ir, lai veicinātu straujāku ekonomikas attīstību, kas nozīmētu arī algu pieaugumu, bezdarba samazināšanos, jaunas investīcijas un izaugsmi,» atgādina premjers, norādot - ZZS priekšlikums būtībā kavētu visu nosaukto rādītāju sasniegšanu, jo, kā atklāj Igaunijas pieredze, ar eiro iespējams panākt straujāku izaugsmi, tas nozīmētu arī iespēju lielāku finansējumu veltīt pētniecībai un attīstībai. Arī LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis uzskata, ka ieteikumā atlikt eiro ieviešanu un gaidīt, kamēr līdz noteiktam līmenim krītas bezdarbs un ceļas vidējā alga, ir iebūvēta pretruna: kopīgā valūta pati ir līdzeklis, kas bez vilcināšanās paver Latvijai iespēju celt ekonomikas aktivitāti un tādējādi tikt pie lielākas nodarbinātības un budžeta, kurā ir vairāk ieņēmumu.
Nākamās debates par eiro ieviešanas likumprojektu paredzētas 31. janvārī, pozitīva balsojuma rezultātā Latvija varētu sākt procedūru, lai sagatavotos konverģences ziņojuma pieprasīšanai šī gada martā.