Likumprojektus, kuros ietverti deviņi grozījumi, pērn novembrī iesniedza Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Ņemot vērā jaunākās aktualitātes gan Eiropā, gan citviet pasaulē, kā arī Latvijas vietu notiekošajā, izmaiņas gan vairāk ir precizējošas, smalkāk nosakot, kuras varas institūcijas par ko būs atbildīgas valsts apdraudējuma gadījumā.
Visaptveroši, bet pavirši
Eiropa patlaban piedzīvo trauksmainu laiku, ņemot vērā pieaugošos terorisma draudus. L. Straujuma, ziņojot par draudiem drošībai, vakar Saeimas sēdē izcēla gan nespēju panākt mieru Ukrainā, gan Krievijas agresivitāti propagandas, sankciju un militārā spēka demonstrēšanā. Premjere uzsvēra militāro konfliktu problemātiku Sīrijā un Tuvajos Austrumos: «2015. gada janvārī un novembrī notikušie teroristu uzbrukumi Parīzē un citur Eiropā parāda, cik brutāli tik šķietami tāli konflikti var ietekmēt mūsu dzīvi.»
Premjeres runa bija gara un visaptveroša. Viņa pieminēja Latvijas misijas Irākā un Mali, kas ir mūsu valsts ieguldījums cīņā pret terorismu. Tagad Latvijas uzdevums ir panākt, lai Varšavas galotņu sanāksmē vienojas par NATO militārās klātbūtnes stiprināšanu Latvijā ilgtermiņā. Taču viņa uzsvēra, ka jau tagad Latvija īsteno vairākus projektus nacionālo bruņoto spēku spēju attīstībai un kaujas gatavības paaugstināšanai.
Nozīmīga vieta pārskatā bija atvēlēta bēgļu problemātikai, norādot, ka pieņemti vairāki konkrēti lēmumi, lai pieaugošo migrācijas plūsmu labāk kontrolētu, tomēr Eiropas Savienības migrācijas politika joprojām nav pietiekami stingra. «Neviens nevar sniegt garantijas, ka, realizējot visus šos lēmumus, migrācija uz Eiropu tiks apturēta pilnībā. Bēgļu jautājums Eiropā ietver arī sabiedrības radikalizācijas un ksenofobijas pieauguma riskus. Mūsu kopīgais uzdevums ir rīkoties atbildīgi un nepieļaut naida, neziņas un baiļu sēšanu sabiedrībā,» sacīja valdības vadītāja.
Pamatīgu kritikas devu L. Straujumas pārskatam veltīja gan opozīcijas deputāti, gan kolēģi no Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK. Inguna Sudraba (NSL) atklāja, ka īsti nesaprot, ko autori ar šo tekstu gribējuši pateikt. Pārskatu viņa salīdzināja ar studentu diplomdarbu, kurā ir plaši iztirzāta teorija un atstāstīta medijos pieejamā informācija. «Ja kāda problēma, kas jārisina, lai uzlabotu drošību, arī ir nosaukta, tad nav analīzes, kā to plānots izdarīt,» komentēja I. Sudraba. Viņa norādīja arī uz dokumenta paviršību, citējot tā fragmentu saistībā ar sabiedrības potenciālo radikalizāciju: ««Līdz ar to ienākumu un iespēju mazināšana ir noteikta par vienu no būtiskākajām valdības prioritātēm.» Pieņemu, ka neuzmanība, jo laikam taču bija domāta ienākumu un iespēju nevienlīdzības mazināšana. Taču jājautā: vai kāds vispār to pamanīja?»
Ziema sargā robežu
Ironiskas, bet visai precīzas piezīmes tika izteiktas par valsts robežu aizsardzību - piemēram, šobrīd lielāks šķērslis migrācijas plūsmai ir sniegotā ziema, nevis robežsargi. To daļēji atzina arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība): «Protams, dabai nebūtu jābūt tai, kas atturētu un nodrošinātu mūsu robežu drošību. Bet tai pašā laikā, ja mēs runājam par to, kāpēc agrāk tas nebija izdarīts, es gribētu uzsvērt, ka tikai pagājušajā gadā pirmo reizi, veidojot šā gada budžetu, iekšējā drošība tika nosaukta kā viena no prioritātēm. Un diemžēl bez finansējuma arī nekādas robežas iekārtošanas nevar notikt.»
Ar šī gada budžetā piešķirto finansējumu ir sākts darbs pie austrumu robežas ierīkošanas, un, kā norādīja ministrs, tas arī turpināsies.
Aug bailes no terorisma
Kaut gan aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) tribīnē nekāpa, Dienai kā galveno apdraudējumu viņš izcēla terorisma draudus, minot arī kādu socioloģisko aptauju, kurā atklājas iedzīvotāju pieaugošās bailes no terorisma. 2014. gadā par to uztraucās 11% aptaujāto, bet pērn šis rādītājs pieaudzis jau līdz 26%.
«Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2015. gadā ir palielinājusies Krievijas militārās darbības intensitāte Latvijas pierobežā - gan jūrā, kur lielvalsts militārie kuģi pietuvojas teritoriālajiem ūdeņiem, gan gaisa telpā, kur Krievijas militārās lidmašīnas bez izskaidrojamas vajadzības pietuvojas Baltijas valstu pierobežai, turklāt pārvietojas ar izslēgtiem raidītājiem,» norāda R. Bergmanis. Latvijā militāra konflikta iespējamība esot zema, tomēr bezdarbība un vienaldzīga attieksme pret to var maksāt dārgi. Tāpēc ministrs atkārtoti uzsver finansējuma būtisko lomu, sakot, ka no apņemšanās palielināt aizsardzības budžetu nevajadzētu atkāpties.
Priekšā vēl ir arī pamatīgs un ilgstošs darbs saistībā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstību. «Nevar sagaidīt, ka gada laikā tiks aizlāpīti visi trūkumi, kuriem iepriekš nepietika resursu. Mums ir jādomā un jādarbojas ilgtermiņā. Tieši tāpēc ir svarīgi saglabāt aizsardzības budžeta pakāpenisko pieaugumu,» uzsvēra R. Bergmanis.
Viņš ir gandarīts par iedzīvotāju aktīvo interesi par Zemessardzi un NBS. 2015. gadā vairāk nekā par 1200 cilvēkiem audzis zemessargu, par 730 - jaunsargu un par 900 - rezerves karavīru skaits. «Cilvēkus motivē attīstība un potenciāls. Viņi tic, ka var būt noderīgi savai valstij, un mēs nedrīkstam pievilt šos cilvēkus.»
Kam jāzina, tie zina
Lai gan valdības vadītājas pārskats bija vairākās daļās, kurās analizēti gan starptautiskās ārējās vides radītie drošības riski, gan vētītas Latvijas ārējās un iekšējās drošības prioritātes un izcelti būtiskākie pasākumi konkrētu risku novēršanai, to kā nepietiekamu kritizēja vairāki deputāti, paužot cerību, ka lielāka skaidrība radīsies pēc nākamnedēļ gaidāmā ārlietu ministra ziņojuma par ārpolitiku.
Opozīcijas deputāts Ivars Zariņš (Saskaņa) uzsvēra, ka ziņojumā atstāta novārtā enerģētiskā drošība. Latvijai nav savas enerģētikas stratēģijas atšķirībā no Lietuvas, kurai šāda stratēģija ne tikai ir, bet kura to arī mērķtiecīgi īsteno.
Šos pārmetumus sarunā ar Dienu gan noraida Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība), norādot - jautājumos, kas saistīti ar drošību, diemžēl jārēķinās, ka liela daļa informācijas ir ar slepenības zīmogu. «Ziņojums patiešām tver plašu lauku. Tas aizskar ļoti daudz problēmjautājumu, bet, protams, tas nedod konkrētus risinājumus. Gadu no gada tiek pārmests, ka ziņojumā ir lietas, ko var uzzināt no laikrakstiem vai citiem medijiem, bet ir jāsaprot, ka temats ietver speciālos plānus. Tiem, kam tas ir jāzina, zina visu līdz pēdējai detaļai, pat līdz tam, cik lielā attālumā viens no otra atrodas koki un ar kādu transportu var tiem izbraukt cauri. No šī ziņojuma nevajadzētu gaidīt konkrētas, detalizētas lietas,» skaidro A. Latkovskis.