Kā risinājums vairākus gadus tiek gatavoti noteikumi, kas paredz obligātu dūmu detektoru jebkurā mājoklī. Pašreiz process jau ir saskaņošanas fāzē, un drīz tos varētu izsludināt valsts sekretāru sanāksmē. Pēc tam tie būs jāapstiprina valdībai. Sākotnēji paredzēts, ka dūmu detektori būs obligāti no 2017. gada, taču pēc ekspertu diskusijām tagad starta termiņš noteikts 2020. gads. Tas nozīmē, ka pēc četriem gadiem visiem dzīvojamās telpas ir jānodrošina ar autonomiem ugunsgrēka detektoriem, tajā skaitā padomju gados uzceltajās ēkās un dzīvokļos.
Nav aprēķinu
Pēc V. Gribustes teiktā, dienests gatavs jaunās normas ieviest kaut vai rīt, bet jāsaprot, ka ir iestādes, kurām tas rada izdevumus un tām savlaicīgi ir jāsagatavojas. Lielākie iebildumi pret agrāku termiņu bijuši Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS), jo šī norma attieksies ne tikai uz privātpersonām, bet arī uz pašvaldībām, kurām ir daudz dzīvojamās platības, piemēram, sociālās mājas. Rezultātā atrasts kompromiss. Noteikumos paliks 2020. gads, bet pašvaldības apņēmušās plānu sākt īstenot jau 2019. gadā.
LPS padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš Dienai atbild īsi: «Ja cilvēks var samaksāt, tad var uzreiz!» Taču realitātē ne visi to var. Pašvaldības ir apņēmušās plānu īstenot pēc trim gadiem, bet agrāk tas nav iespējams, jo tomēr atstāj ietekmi uz budžetu. Savukārt, ja kādai ir brīvi līdzekļi, to noteikti var darīt agrāk. Saskaņošana ievilkusies arī tāpēc, ka pēc būtības neviens nav veicis aprēķinus. A. Salmiņš piebilst, ka vispirms vajadzējis izrēķināt ietekmi uz pašvaldību budžetu un cilvēku maksātspēju, taču likuma iniciatori to neesot darījuši. Savukārt Pašvaldību savienībā neuzskata, ka viņiem tas būtu jādara citu vietā. Aprēķinus tā arī neviens neveica, tāpēc nolemts īstenot vismaz pārejas laiku.
Nepārbauda un to nedarīs
Jau kopš 2008. gada detektori ir obligāti jaunbūvējamās daudzstāvu dzīvojamajās mājās. To gan pārbauda tikai tad, kad ēku nodod ekspluatācijā. VUGD šobrīd nemaz nespēj, piemēram, reizi gadā pārbaudīt visu dzīvojamo sektoru, atzīmē V. Gribuste.
Arī šoreiz detektori būs obligāta prasība, bet to uzstādīšana - pašu iedzīvotāju ziņā. Pēc noteikumu stāšanās spēkā ugunsdzēsēji dzīvokļos masveida reidus nerīkos un iedzīvotājus par brīdināšanas ierīču nepirkšanu nesodīs. V. Gribuste atzīmē, ka jaunās prasības nav, lai kādu sodītu, bet lai mudinātu domāt par drošību.
Tie, kas detektora esamību varētu kontrolēt, ir apdrošinātāji. If Apdrošināšana Īpašuma apdrošināšanas produktu vadītājs Endijs Melecis Dienai atzīmē, ka prasības par obligātu dūmu detektoru ir, piemēram, Skandināvijas valstu iedzīvotājiem un arī viņš šādu praksi atbalsta. Līdz šim gan apdrošināšanas nosacījumos nav bijusi obligāta prasība par detektora esamību, un tādas īsti nebūs arī turpmāk.
E. Melecis atzīmē, ka tagad, ja dūmu detektors ir, klientam par polisi jāmaksā mazāk. Nākotnē detektora neesamība nebūs par iemeslu atlīdzības samazinājumam vai atteikumam. «Lai būtu vieglāk saprotams, varam vilkt paralēles ar KASKO apdrošināšanas polisi - piemēram, ja tiek nozagta mašīna, kurai nav izieta tehniskā apskate, tas nav iemesls, lai atteiktu atlīdzību, jo izieta apskate pēc būtības nekādi nebūtu ļāvusi izvairīties no zādzības,» saka E. Melecis.
Citāds viedoklis pagaidām ir apdrošināšanas a/s BTA Baltic Insurance Company. Firmas pārstāve Agnese Grīnberga Dienai sacīja, ka noteikumu neievērošana varētu būt iemesls, lai atlīdzību neizmaksātu vai to samazinātu. Līdz 2020. gadam gan vēl esot ilgi, un apdrošinātāju nostāja var mainīties, piemēram, piemērojot dārgāku polisi, ja dūmu detektors nav ierīkots.