Lielākā daļa pārtikas atkritumu veidojas turīgākajās Ziemeļamerikas un Eiropas valstīs. Franču preses raksta, ka Francijā vidusmēra cilvēks izmet 20-30 kg pārtikas gadā, no tiem 7 kg ir tādi, kas joprojām ir oriģinālā iesaiņojumā. Francijas valdība ir aprēķinājusi, ka tas izmaksā līdz pat 20 miljardiem eiro. Tāpēc no 2016. gada Francijā cīņa ar pārtikas atkritumiem ir nostiprināta likumā. Likums nosaka slēgt līgumus ar labdarīgas organizācijām par tādas pārtikas tālāku izmantošanu, kurai beidzies derīguma termiņš, kā arī pārtikas atkritumu pārstrādi. Sods par likuma neievērošanu var sasniegt 70 tūkstošus eiro vai pat divu gadu cietumsodu.
Es noteikti esmu tālu no ideāla pārtikas izmantotāja, lai gan cenšos un domāju par to. Varbūt kāds no maniem ieradumiem jums noderēs. Pirmais, ir vajadzīga liela saldētava. Es tajā bez ziemas ogu un garšvielu krājumiem glabāju arī produktus, kas paliek pāri ēst gatavošanas procesā. Piemēram, pāri palikušo buljonu saleju traukos un lieku saldētavā tādās porcijās, kas der vienas zupas porcijas izvārīšanai. Gaļu, kas palikusi pie kauliem pēc buljona vārīšanas, arī var sasaldēt, būs lieliski izmantojama kādai mērcei. Saldētavā labi saglabājas, piemēram, ķirbju biezenis, ko parasti iznāk sagatavot vairāk, nekā vienai ķirbju biezzupai nepieciešams. Ledusskapī un dārzeņu kastēs bieži mētājas pa kādam dārzenim, kas mazliet ievīst, bet, tos visus (burkāni, baklažāni, cukīnī, bietes, tomāti, selerijas) saliekot kopā ar provansiešu garšvielām, var sagatavot franču ratatuju. Tāpat, ja piena produktiem derīguma termiņš ir dienu vai divas pāri, izvērtējot produkta (ne)kaitīgumu ar degunu vai garšu, to noteikti var lietot. Daudz ēdienu var pagatavot no tā, ko «atrodam» ledusskapī. Ja atrodat un sarīvējat vismaz 4-5 dažādu sieru gabaliņus, iznāks lieliskas siera maizes vai siera salāti, kam var pielikt klāt vientuļu tomātu. Apkaltusi maize atdzīvosies maizes sacepumā, bet puspaciņa biezpiena lieliski iecepsies pankūkās. Šādu pieeju produktu lietošanā uzskatu par nepieciešamu.
Šajā gadā Parīzes restorānos veiktā aptauja apliecināja, ka 60% cilvēku neapēd visu pasūtīto ēdienu, bet 76% būtu gatavi neapēsto ēdienu paņemt līdzi uz mājām un apēst to, piemēram, nākamajā dienā. Laba prakse, tomēr jāatzīst, ka nedz Rīgā, nedz Parīzē neapēstā ēdiena piedāvāšana līdznešanai nav ierasta. Arī Parīzes Latīņu kvartāla restorāna oficiants tikai pēc mana uzaicinājuma iesaiņoja neapēsto ēdienu (starp citu, restorānā esošā un šim nolūkam īpaši izgatavotā papīra tūtā) līdzņemšanai.