Pārpalikums bankas kontā
Šīgada 25. martā Kipras Centrālā banka un valsts valdība apmaiņā pret desmit miljardu eiro (septiņi miljardi latu) liela starptautiskā aizdevuma saņemšanu piekrita veikt Grieķijas krīzes dēļ milzu grūtībās nonākušo divu Kipras lielāko banku - Bank of Cyprus un Cyprus Popular Bank (darbojās ar zīmolu Laiki) - restrukturizāciju uz akcionāru un noguldītāju rēķina. Plāns paredzēja Laiki Bank slēgšanu un tās aktīvu nodošanu Bank of Cyprus, kā arī pēdējās sanāciju. Šis solis bija nepieciešams, jo aizdevēji atteicās piešķirt visu Kipras banku sektora glābšanai vajadzīgo summu, prasot valdībai to sagādāt pašai un pasakot priekšā, ka tā atrodama abu minēto banku kontos.
Pēc tam valstī tika noteikti drakoniski kapitāla plūsmas ierobežojumi, bet visi noguldījumi, kas 26. martā pārsniedza ES neskaramos 100 000 eiro (70 000 latu), izņemot dažāda veida kredītsaistības, kas gan ļāva izvairīties no daudzu uzņēmumu līdzekļu faktiskas atsavināšanas, apvienotajā Bank of Cyprus tika nodēvēti par pārpalikumu, no kura 37,5% konvertēja bankas A klases akcijās ar nominālvērtību viens eiro (oficiāli šie līdzekļi saucās par sākotnējo iemaksu no depozītiem). Turklāt uz laiku tika nobloķēti vēl 22,5% depozītu «pārpalikuma», kurus pilnīgas vai daļējas konvertēšanas par A klases akcijām gadījumā bija paredzēts nodēvēt par papildu iemaksu no depozītiem. Visbeidzot - lai novērstu līdzekļu aizplūšanu, varas iestādes pieņēma lēmumu uz laiku iesaldēt vēl 30% «pārpalikuma» summas, līdz ar to bankas sanācija (bet ne kapitāla plūsmas ierobežojumi) neskāra tikai 10% neapdrošināto noguldījumu. Jāpiebilst, ka sākotnēji tika ierosināts vienkārši konfiscēt visu noguldījumu daļu, lielāku par 100 000 eiro, taču vispārējās pretestības dēļ plāns tika mainīts. Šīgada jūlija beigās Kipras Centrālā banka beidzot vienojās ar starptautisko aizdevēju «troiku» par 47,5% liela nodokļa piemērošanu Bank of Cyprus noguldījumiem virs 100 000 eiro. Šajos procentos ir iekļauti jau atsavinātie 37,5%, un praksē lēmums nozīmē, ka vēl 10% «pārpalikuma» tiks pārvērsti attiecīgi par 5% bankas akciju un 5% konvertējamo obligāciju (CoCos).
Gaisma tuneļa galā
Atbilstoši ekspertu aprēķiniem Bank of Cyprus jeb faktiski valsts varas iestādes no privātajiem noguldītājiem šādi ir ieguvušas astoņus miljardus eiro (5,6 miljardi latu), un aptuveni pusi šīs summas sedz noguldītāji no valstīm, kuras neietilpst ES, galvenokārt no Krievijas. Turklāt 47,5% vēl ir noguldītājiem labvēlīgs iznākums, jo sākotnēji tika uzskatīts, ka viņu zaudējumi varētu sasniegt 60% (37,5% jau konvertēto un 22,5% iesaldēto līdzekļu) no «pārpalikuma».
Pēc minētās vienošanās panākšanas Bank of Cyprus oficiāli tika atcelta Kipras Centrālās bankas tiešā pārvaldība, lai gan šis formulējums izraisa galvenokārt ironisku smaidu - jaunā bankas direktoru padome ir valsts iecelta un darbojas tikai Kipras un starptautisko aizdevēju panākto vienošanos ietvaros. Apcirpto kontu īpašnieki arī ir kļuvuši par 81% Bank of Cyprus akcionāru kapitāla īpašniekiem (vēl 18% pieder likvidētās Laiki Bank noguldītājiem, bet 1% - Bank of Cyprus bijušajiem īpašniekiem), kas gan nav iemesls cerēt uz naudas atgūšanu.
Tāpat ir paziņots, ka pakāpeniski tiks atcelti kapitāla plūsmas kontroles pasākumi, vispirms atļaujot darījumus līdz 300 000 eiro preču un pakalpojumu iegādei Kipras teritorijā, pēc tam atceļot visus ierobežojumus Kiprā, bet visbeidzot - arī starptautiskā mērogā. Tiesa, konkrētus termiņus, kad ierobežojumus varētu atcelt, Kipras Finanšu ministrija augusta sākumā izplatītajā paziņojumā nenosauc, vienīgi norāda, ka tas notiks atkarībā no situācijas banku sektorā un process var ilgt arī vairākus gadus. Optimistiskākās prognozes gan sola, ka restrukturizācijas process tiks pabeigts un visi ierobežojumi atcelti līdz 2014. gada beigām.
Pastāv gan šaubas, vai ierobežojumu atcelšana būs ieguvums, jo pēc tam, kad maija beigās tika mīkstināti kapitāla plūsmas ierobežojumi, jau jūnijā atbilstoši Eiropas Centrālās bankas sniegtajai informācijai no Kipras tika izvesti 7,6% visu noguldījumu. Ir skaidrs - mazinoties ierobežojumiem, līdzekļu aizplūšana turpināsies.
Pensionējas priekšlaicīgi
Finanšu sektora krahs ir radījis vairāk nekā nopietnas problēmas visai salas ekonomikai. Eksperti norāda, ka banku faktiska nonākšana komā ir novedusi pie uzņēmējdarbības kreditēšanas pārtraukšanas, tāpat kapitāla plūsmai noteiktie ierobežojumi kavē darījumu aktivitātes.
Rezultātā jūtami samazinājušies valsts budžeta ieņēmumi, galvenokārt tāpēc, ka strauji sarukuši ieņēmumi no ienākuma nodokļa, jo kreditoru pieprasītie taupības pasākumi un izdevumu apcirpšana novedusi pie algu krituma un bezdarbnieku skaita pieauguma: šīgada maijā (pēdējie pieejamie dati) bezdarbs sasniedza 16,3%, bet starp jauniešiem līdz 25 gadu vecumam - pat vairāk nekā 30%. Ievērojamu spiedienu uz Kipras budžetu rada arī valstī izplatītā priekšlaicīgā pensionēšanās, kura pēdējos mēnešos pieņēmusi epidēmijas apmērus - kiprieši baidās, ka aizdevēju prasību dēļ šī iespēja nākotnē tiks liegta, tāpat iespēju pensionēties priekšlaicīgi izmanto daudzi darbu zaudējušie vecāka gadagājuma salinieki.
Kā prognozē Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), Kipras iekšzemes kopprodukts šogad samazināsies par 9%, 2014. gadā - par vēl 4%, lai 2015. gadā atgrieztos pie izaugsmes. Vietējie eksperti un plašsaziņas līdzekļi šīs prognozes uzskata par nesamērīgi optimistiskām, norādot - atbilstoši SVF prognozēm Grieķijas ekonomikas kritumam laikā no 2009. līdz 2012. gadam bija jābūt 5,5%, patiesībā tas sasniedza 17%. Viedokļi par to, kāda patiesībā būs Kipras ekonomikas lejupslīde 2013.-2014. gadā, atšķiras, taču parasti tiek minēti 20-25%. Kipras aģentūra Sapienta Economics uzskata, ka kritums šajos divos gados būs 24%.