Eksperti kā reālāko scenāriju vērtēja iespēju, ka Eiropadomes prezidents Hermanis van Rompejs ceturtdienas vēlā pēcpusdienā uz ES līderu galda liks jaunu budžeta priekšlikumu, kas, apmierinot britu prasības, piedāvās Eiropas Komisijas rosināto 2014.-2020. gada vienu triljonu eiro (702,8 miljardi latu) lielo budžetu cirpt vēl papildus iepriekšējiem samazinājumiem.
Versijas, par cik un uz kā rēķina tiks rasts ietaupījums, atšķiras. Viena no versijām ir, ka budžets tiks samazināts par 20 miljardiem eiro, ietaupījumu rodot uz zinātnes un pētniecības, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility (CEF)), kopīgās ārpolitikas un Latvijas komisāra Andra Piebalga pārraudzītās attīstības sadarbības jomas rēķina. Ekspremjers Ivars Godmanis norādīja, ka saskaņā ar pēdējo neoficiālo informāciju budžets, ņemot vērā britu vēlmes, var tikt mazināts par 25 miljardiem eiro (gandrīz 18 miljardu latu), proti, tas būtu par 45 miljardiem eiro (gandrīz 32 miljardi latu) mazāks nekā pašreizējā plānošanas periodā. Papildus vēl piecu miljardu eiro (3,51 miljards latu) samazinājums tiktu rasts uz Lauku attīstības programmas rēķina.
Godmanis prognozē, ka van Rompejs rosinās kopbudžetu mazināt, jo viņam ir būtiski, lai lēmumu pieņemtu ar 27 balsīm, tostarp ar līdz šim viskategoriskākās dalībvalsts - Lielbritānijas - atbalstu. Godmanis saskata divus virzienus, uz kuru rēķina mazināt budžetu, - samazināt izdevumus zinātnei, pētniecībai un CEF vai arī mazināt izdevumus kohēzijai un lauksaimniecībai.
Arī Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) domā, ka, visticamāk, šonedēļ vienošanās par ES daudzgadu budžetu būs, jo otrreizēja sarunu izgāšanās nebūtu ne vācu kancleres Angelas Merkeles, ne britu premjera Deivida Kamerona iekšpolitiskajās interesēs: «Jāņem vērā, ka jaunā daudzgadu budžeta neapstiprināšanas gadījumā ES budžeta tēriņi nekur nepazūd, bet turpinās iepriekšējā perioda apmērā.» Viņš prognozē, ka Latvija nevar cerēt, ka tai izdosies panākt atbalstu zemnieku un valdības oficiālajai pozīcijai. «Protams, Latvijas zemnieki līdz ar to diemžēl joprojām saņems vismazākos tiešmaksājumus ES.»
Eiroparlamentārietis Kārlis Šadurskis (V) norāda, ka pēdējie solījumi liecina, ka budžets netiks griezts uz kohēzijas un lauksaimniecības politikas rēķina, bet vislielākais samazinājums sagaida CEF, taču tas, visticamāk, tomēr neskars arī Latvijai būtisko Rail Baltica. Šadurskis brīdina, ka ir risks pakāpeniskai tiešmaksājumu izlīdzināšanai aizņemties līdzekļus no Lauku attīstības fonda. LETA