c. Tomēr atrodami arī neparastāki piedāvājumi. Tie pamatā saistās ar skolu centieniem piedāvāt profesionāli orientētus vidējās izglītības virzienus. Šādi skolas mēģina iedot atspērienu skolēnu tālākajai karjerai un, nav noslēpums, arī noturēt skolēnus un naudu, kas viņiem seko.
Veido savus standartus
Kā stāsta Valsts izglītības satura centra (VISC)Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītājs Imants Vasmanis, skolām, domājot, kādus izvēles priekšmetus likt priekšā skolēniem, ir divi ceļi - paņemt kādu no jau gatavajiem priekšmetu standartiem vai izstrādāt pašām savus, lai pēc to saskaņošanas ar VISC īstenotu priekšmetus, kādu MK noteikumos nav. Parasti šie jaunizveidotie priekšmeti saistās ar vietējās kopienas vajadzībām, kādā jomā aktīvi strādājošiem entuziastiem, noteiktu profesionālo virzienu, skolas rīcībā esošo materiāltehnisko bāzi vai vienkārši tradīcijām. «Klāsts ir diezgan plašs. Ja paskaitītu, pēc priekšmetu nosaukumiem sanāktu pāri simtam,» saka I. Vasmanis. Viņš gan norāda, ka VISC var izsekot tam, kādus skolu iesniegtos priekšmetu standartus akceptējis, bet ne tam, vai skolas pēc tam reāli šo priekšmetu īsteno.
Izteiktu tendenču izvēles priekšmetu piedāvājumā īsti nav, varbūt nedaudz vairāk ir tādu, kas sliecas uz komerczinību pusi. Pašas savus priekšmetu standartus skolas arī aktīvāk pieteikušas laikā, kad aizsākās princips «nauda seko skolēnam» un arī izglītības ministre T. Koķe mudināja skolas meklēt savu seju, I. Vasmanis stāsta. Parasti standartu saskaņošana ar VISC skolām galvassāpes nerada, drīzāk ļauj visu salikt «pa plauktiņiem». VISC speciālisti gan cenšas skolas atrunāt no mākslīgas priekšmetu saskaldīšanas (kad, piemēram, Komerczinības pārtop atsevišķā Grāmatvedībā, Lietišķajā etiķetē u. c.). «Tāpat nav īsti labi, ja vidusskola cenšas pārņemt profesionālo orientāciju, kaut blakus ir profesionālā skola, kas piedāvā ko līdzīgu. Tad tur kaut kas jēdzieniski neiet kopā,» I. Vasmanis spriež.
Cenšas noturēt bērnus
Izvēles priekšmetu sakarā skolas pārsvarā vadās pēc skolēnu un vecāku aptaujām. Atsaucība arī lemj priekšmeta tālāko likteni - ja gribētāju par maz, tas no «ēdienkartes» tiek izņemts. «Mēģinājām piedāvāt komercizglītības ievirzes vidusskolas programmu, bet interese bija tikai dažiem, tāpēc esam palikuši pie vispārizglītojošās programmas. Kā izvēli piedāvājam spāņu valodu, komerczinības, peldēšanu, jo skolā ir baseins, arī psiholoģiju, politiku un tiesības, vizuālo mākslu,» uzskaita Babītes vidusskolas direktore Ilze Rozenberga.
Savulaik aizsākoties izvēles priekšmetu sistēmai, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā to bijis krietni vairāk, bijusi arī latīņu un zviedru valoda, tomēr patlaban nostabilizējušies tie izvēles priekšmeti, kas ir skolēnu iecienītāki - psiholoģija, filosofija, politika un tiesības, tehniskā grafika, astronomija, mākslas vēsture, kulturoloģija, programmēšana, stāsta ģimnāzijas direktors Māris Brasla.
Arī Varakļānu vidusskolā 90. gados bijis priekšmets Aizsardzības mācība, atceras skolas direktors Juris Daleckis. Mācīta arī Latgales literatūra un novada vēsture, kas kā fakultatīvi pieejami joprojām. Patlaban skola īsteno gan vispārizglītojošo, gan matemātiskā novirziena vidusskolas programmu, kā arī ar pašvaldības finansiālu atbalstu piedāvā divus profesionālās izglītības virzienus: paralēli pārējam skolēni var apgūt arī šuvēja vai apdares darbu meistara arodu. «Tas tāpēc, lai noturētu bērnus skolā,» J. Daleckis ir atklāts.
Tam, ka skolai jācīnās par skolēniem un jākonkurē ar citām izglītības iestādēm, piekrīt arī Liepājas Raiņa 6. vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš. Tieši tādēļ pēc viņa iniciatīvas skola pirmo gadu īsteno profesionāli orientētu vidusskolas programmu, kas vērsta uz biznesa izglītību. «Saskatīju brīvu nišu. Pieteicās aptuveni puse skolēnu. Mērķis ir, lai jaunieši nākotnē kļūtu nevis par darba ņēmējiem, bet darba devējiem,» K. Strautiņš pamato. Vispārizglītojošajā programmā kā izvēles priekšmeti figurē fizika, ķīmija, loģika, psiholoģija u. c., bet biznesa programmā - arī Projektu vadība. Direktors teic - citviet tāda priekšmeta nav.
Cik skolām brīvas rokas?
Gan vairākums uzrunāto skolu direktoru, gan I. Vasmanis no VISC uzskata, ka vidusskolās izdevies atrast labu līdzsvaru starp obligāto un izvēles priekšmetu proporciju. Tiesa, ik pa laikam skaļākas kļūst diskusijas, ka obligātajā sadaļā jāiekļauj vēl kāds mācību priekšmets. «To, kuri saka - ļausim skolām pašām domāt -, ir mazākums,» norāda I. Vasmanis.
Pieļaujamās skolēnu slodzes ierobežojumu skolas lielākoties neuztver kā apgrūtinājumu. «Obligātais mācību saturs ir diezgan piesātināts, tāpēc ļoti plašai izvēlei vietas īsti nav. Bet saskaņot skolēnu slodzes limitus ar viņu vēlmēm ir iespējams. Izvērsties var arī interešu izglītībā,» vērtē M. Brasla. Arī K. Strautiņš teic: «Tajās 36 stundās mierīgi var iekļauties. Viss atkarīgs no skolas vēlmes to darīt, visu var sakombinēt.»
I. Rozenberga uzsver, ka izvēles priekšmetu piedāvājums atkarīgs ne vien no skolēnu slodzes rāmjiem, bet arī no tā, ko skola var atļauties finansiāli un vai izdodas atrast specifisku priekšmetu pasniedzējus, kas būtu gan ar pedagoga diplomu, gan mierā ar atalgojumu skolā.
Savukārt J. Daleckis tomēr uzskata, ka skolās izvēles priekšmetu ir par maz un pieļaujamā skolēnu slodze jāpalielina. «Ar lielu slodzi neviens bērns vēl nav sabojāts, jo tas ir pilnvērtīgi pavadīts laiks. Lauku skolai arī jānosedz interešu izglītības lauciņš, jo nav atsevišķu interešu izglītības centru kā lielajās pilsētās. Bet 36 stundās nedēļā neko daudz nevar iekļaut,» viņš saka.