Viņš uzskata, ka pašvaldība ir tiesīga šādu lēmumu pieņemt arī pirms policijas izmeklēšanas beigām. Tas, viņaprāt, ļautu pasargāt skolas audzēkņus un personālu no morāla un fiziska apdraudējuma: «Administratīvais process ir viena lieta, bet mēs uzticamies skolas rīcībā esošajai informācijai. Tās pietiek, lai dome savas kompetences ietvaros pieņemtu šādu lēmumu.»
Domes priekšsēdētājs pauž sašutumu arī par Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) izplatīto informāciju par skolas vadības iespējamo nolaidību: «Šobrīd pret skolu vērsta nepamatota reputācijas graušanas kampaņa.»
Galīgais lēmums par iespējamo izslēgšanu tiks pieņemts, ja to atbalstīs domes deputātu vairākums.
Nav tiesību
Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča gan norāda, ka šāda pašvaldības rīcība būtu prettiesiska: «Šajā gadījumā izslēgt bērnu no skolas liedz gan Satversme, gan Izglītības likums, jo pamatizglītība valstī ir obligāta.» Viņa atzīst, ka esošais apmācības veids vardarbīgajam skolēnam nav piemērotākais, jo rada apdraudējumu citiem: «Tā vietā, lai izslēgtu no skolas, jāpiedāvā alternatīva apmācības forma.»
Jaunjelgavas vidusskolas direktore Lauma Mīlīga, kura ir arī domes deputāte, atklāj, ka G. Libeka lēmumu neatbalstīs, jo izpētījusi, ka tas nav likumīgs. Taču arī uz IKVD vadītājas piedāvāto risinājumu raugās skeptiski: «Lai noteiktu, piemēram, mājmācību, jāievēro stingras prasības. Bērnam konstatētā hiperaktivitāte nav pietiekams pamats, turklāt jāsaņem vecāku piekrišana, bet līdzšinējā sadarbības pieredze rāda, ka uz to varam necerēt.»
I. Juhņēviča šādā gadījumā iesaka izmantot citus pašvaldības rīcībā esošus līdzekļus: «Ja vecāki atsakās sadarboties, vietējā vara var piemērot administratīvo sodu vai piesaistīt bāriņtiesu.»
Skolā vairs negaida
Savukārt vainotā bērna māte Dienai atklāj, ka konsultējusies ar speciālistiem un zina savas tiesības: «Mums nav jāmaina skola tikai tāpēc, ka tur nepieņem hiperaktīvus bērnus!»
Arī pats incidentā vainotais skolēns atzīst, ka mācību iestādi mainīt negrib, jo esošajā esot daudz draugu un tāpēc viņš piecieš viņu uzraugošās skolotājas klātbūtni atsevišķās mācību stundās.
L. Mīlīga gan uzskata, ka pēc notikušā zēnam būs psiholoģiski grūti atgriezties skolā, jo arī viņa klasesbiedri uzrakstījuši iesniegumu, ka vairs negrib kopā ar viņu mācīties.
«Arī psiholoģe pēc darba ar vardarbībā vainoto skolēnu secinājusi, ka viņam nav izpratnes par to, ko nozīmē fiziski aizskart,» atklāj direktore.
Diena jau ziņoja, ka notikums Jaunjelgavas vidusskolā, kur tualetē nežēlīgi piekauts pirmklasnieks, atklājis vairākus trūkumus iekļaujošās izglītības sistēmā un licis sarosīties atbildīgajām iestādēm. Bērnu vardarbības problēmas risināšanai pievērsusies Valsts policijas vadība un Labklājības ministrija, bet Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija mēģinās novērst nepilnības vardarbību skolās regulējošajos likumos un meklēs veidus, kā likt vecākiem pildīt viņu pienākumus.