Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +8 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma

Hermanis: Vācijai jādomā, kā no šīs putras tikt ārā

Tātad mums pēc notikumiem vairākās Vācijas pilsētās ir šāda situācijas interpretācija: politiskā elite, mediji īsteno zināmu pašcenzūru attiecībā uz imigrantiem. Kādi, tavuprāt, ir šīs pašcenzūras iemesli? Jo mēs it kā dzīvojam laikmetā, kad Rietumos runāt var visu, kas ienāk prātā, radošajās industrijās var atļauties visu, kas ienāk prātā, bet, redz, parādās tēmas, pret kurām ieslēdzas pašcenzūra.

Šobrīd Eiropā pie šprices ir 1968. gada paaudze. Tie ir kreisie intelektuāļi. Viņi dominē ne tikai politikā, bet vēl jo vairāk medijos un kultūrā.

Francijā tā varētu būt.

Vācu valodas un kultūras zemēs, izņemot Šveici, vēl vairāk. Tad, kad ar mani pirms mēneša notika tas jandāliņš Vācijā, daudzi mani kolēģi vācieši rakstīja man vēstules, ka viņi, protams, atbalsta manu viedokli, bet atklāti viņi to nevar paust, jo viņi var pazaudēt darbu. Ja tev ir atšķirīgs viedoklis, tu automātiski nonāc pie neonacistiem. Nesaukšu viņa vārdu, bet viens no ievērojamākajiem vācu māksliniekiem, ar kuru es draudzējos, uzrakstīja man, ka Vācijā joprojām automātiski tiek pieņemts, ka ikviens mākslinieks, kultūras darbinieks ir komunists. Viņš, protams, lietoja vārdu «komunists» Rietumeiropas izpratnē. Tādā izpratnē «komunists» ir Hemingvejs vai Žižeks. Līdz ar to kreisais liberālisms, un jo īpaši kreisie intelektuāļi, ir radījis tādu situāciju, īpaši Vācijā, ka mediji ir atrāvušies no realitātes. Kaut kādā ziņā to var salīdzināt ar situāciju, kāda pašlaik ir Krievijā, kad cilvēki, ja viņi vēlas apmainīties ar informāciju, dara to internetā. Pēdējo dienu notikumi... Tas nav mans formulējums, tas ir no Vācijas avīzēm - viņi to sauc «dambis ir pārrauts». Tas, kas Jaungada naktī notika visā Vācijā, četru dienu garumā tika slēpts, līdz 4. janvāra pašā vakarā beidzot mediji bija spiesti sākt par to rakstīt, protams, savā ļoti politkorektajā veidā. Tomēr jebkurā gadījumā «dambis ir pārrauts», jo pat lielāko laikrakstu interneta mājaslapās vismaz pieci galvenie materiāli bija par šo tēmu, un tas turpinās joprojām.

Es tomēr gribētu pakavēties pie tēzes par 1968. gada paaudzi un kreisajiem intelektuāļiem. Tevis pieminētais Žižeks, protams, balstoties savā paradigmā, tieši nesen publicēja rakstu, kurā vērsa uzmanību, ka tādas kreisajiem būtiskas vērtības kā sieviešu, seksuālo minoritāšu tiesības var neatbilst no pavisam citu vērtību reģiona nākošo imigrantu priekšstatiem un ir aizsargājamas. Respektīvi, piederība kreisajiem, manuprāt, automātiski nenozīmē nekritisku attieksmi pret imigrantiem.

Tas ir ļoti interesants gadījums... Vācu prese tradicionāli daudz raksta, piemēram, par feministu pozīciju. Feministu organizācijas vienmēr ir bijušas politkorektuma avangardā - ja kāda vācieša skatiens pārāk ilgi aizkavējas sievietes dekoltē rajonā, tas uzreiz ir gandrīz vai noziegums. Savukārt par to, kas notika ar vācu sievietēm Jaungada naktī, feministu organizācijas klusēja.

Tātad kreisie nodod paši savas vērtības?

Jāņem vērā, ka Rietumu kreiso nometnē ir ļoti daudz nianšu un izpausmju, tomēr, kā es to sapratu, pašā pamatā ir filozofisks uzstādījums, kas ir primārs: indivīda brīvība vai sabiedrības grupu intereses. Tas, protams, ir tāds ļoti filozofisks jautājums, bet, cik saprotu, kreisie intelektuāļi vienmēr ir pieņēmuši, ka indivīda brīvība ir pāri visam. Līdz ar to grupu intereses - vai tās būtu nacionāla valsts vai ģimene - ir pakārtotas.

Šajā gadījumā situācija ir novesta līdz neizbēgamai sadursmei, neizbēgamam konfliktam, tāpēc kreisie šobrīd ir sprukās. Situācija ir tāda, ka vidus politikā ir palicis tukšs. Par vidu es saucu - jābūt precīzam formulējumam... teiksim tā, konservatīvo pilsoņu sabiedrību, kas jebkurā sabiedrībā ir galvenā grupa. Jo konkrēti Vācijas gadījumā tagad ir tā: ja tu neatbalsti Merkeli, tad tev otra izvēle partiju ziņā ir...

Alternatīva Vācijai.

Jā, AfD, kas kreiso izpratnē ir gandrīz vai «brūna» organizācija. Līdz ar to vidus ir tukšs, un, kā paši vācieši to tagad atzīst, vācu pilsoniskā sabiedrība šobrīd no politiskās pārstāvniecības viedokļa ir heimatlos, «bez tēvzemes». Es paņēmu līdzi žurnālu Der Spiegel... Tas bija pirms divām nedēļām. Redzi tekstus uz vāka? «Prātā sajukusī nācija», «Vai Vācija ir pazaudējusi savu vidu?». Un bildē (trīs horizontālas līnijas Vācijas karoga krāsās - M. Z.) mēs redzam, ka līdzsvars ir izjaukts, ka tā līnija ir nošķiebusies pa labi. Šis vispār ir interesants Der Spiegel numurs, jo te ir arī man veltīts raksts... Redzi virsrakstu? «Ein Volksfeind»...

«Tautas ienaidnieks». Labais. Apsveicu!

Žurnālists te, protams, ir gribējis ironizēt, jo tā ir atsauce uz Ibsena lugu Tautas ienaidnieks, kas Vācijā ir ļoti populāra, es arī to esmu iestudējis... Bet Ibsena gadījumā runa bija par cilvēku, kurš nostājās pretī vairākumam. Savukārt nupat Vācijā ir izveidojusies situācija, ka vairākums domā citādi nekā... mediji un Merkeles partija.

Es tomēr gribu vēl par mediju pašcenzūru. Laikrakstiem taču var būt dažādas orientācijas - vieni vairāk kreisi, citi konservatīvi orientēti -, tātad tādai, teiksim tā, vienprātībai nevajadzētu būt.

Vācijas situācija ir īpaša, to nevar salīdzināt, piemēram, ar Francijas situāciju. Jo bija Otrais pasaules karš, bija holokausts. Pēc kara visa sabiedrība tika audzināta vainas apziņā... Kā lai to pasaka? Tad, kad pagājušā gada augusta beigās Merkele, ne ar vienu nekonsultējoties... kad 26. augustā aizgāja tas slavenais ieraksts tviterī, ka Dublinas vienošanās uz Vācijas teritoriju vairs neattiecas, tajā brīdī visā Vācijas sabiedrībā bija milzīga eiforija, jo viņiem tiešām likās, ka viņi visai pasaulei parāda, cik viņi ir humānistiska nācija. Protams, vācu mentalitāte - un es to ļoti labi pazīstu, jo esmu taisījis Vācijā kādas divdesmit izrādes, - ir raksturīga ar to, ka viss tiek darīts ļoti pamatīgi. Sākot ar autobāņiem un beidzot ar gāzes kamerām. Viņu ambīcijas uz perfekcionismu ir apbrīnojamas. Līdz ar to viņi arī šo Merkeles patosu uztvēra kā programmu, kas ir jāizpilda... perfekti. Kad bija pēdējā Merkeles partijas, CDU, konference, bija standing ovations ar asarām acīs... Tam ir kaut kāds sakars ar vācu mentalitāti. Turklāt nav jāaizmirst arī tas, ka... tas gan ir tikai mans personīgais viedoklis... ka Merkele grib būt nākamā ANO ģenerālsekretāre. Ja cilvēks pie varas ir tik ilgi, viņš jau sāk domāt, teiksim tā, visas pasaules glābšanas kategorijās... Savukārt ANO ir tāda organizācija... Es pirms diviem gadiem izlasīju kādu ANO cilvēktiesību komisāra rakstu, kurā bija pausta nožēla, ka diemžēl arī XXI gadsimtā, jo īpaši Eiropā, ir valstis, kas turas pie nacionālas valsts idejas. Mūsu globālajā pasaulē nacionālas valsts ideja esot novecojusi, robežām esot jābūt vaļā. Es gribu teikt, ka nacionālas valsts demontāža - apzināti vai neapzināti - ir ieprogrammēta mūsdienu globālajā pasaulē. Vācijā joprojām nedrīkst lietot tādu vārdu savienojumu kā «nacionāla valsts», jo tas viņiem asociējas ar nacismu, ar viņu pagātni. Bet nu konflikts parāda, ka ir nepieciešams kaut kāds vidusceļš. Vācijā ir vairāki varianti, lai situācija būtu kontrolējama un sabiedrība būtu apmierināta. Vai nu ir jāveido jauna partija, kas būtu pa vidu... Jo mēs taču zinām, ka ir ļoti maz tādu politiķu, kuri spēj atzīt savas kļūdas. Vai arī... varbūt kaut kādas ekstrēmas izpausmes. Es gribu teikt, ka arī Latvijā mediji publicē kaut kādas driskas no vācu medijiem, kas informāciju ļoti filtrē, un tas, kas Jaungada naktī notika, joprojām saprotams, ja informāciju meklē sociālajos tīklos.

Bet cik lielā mērā tu šiem tīkliem uzticies? Vai tad informācija tajos nav tikpat manipulējama?

Tāpēc vajag lietot maksimāli daudz avotu.

Labi, bet kas, tavuprāt, notika, piemēram, Ķelnē? Jo nav noslēpums, ka jebkurā lielākā grupā var būt, vienkārši sakot, kretīni, pēc kuriem nevajadzētu spriest par visu grupu. Vai arī, tavuprāt, te mums jārunā par kādu plašāku konfliktu?

Pierādījums, kas labi apgāž teoriju par «atsevišķiem kretīniem», ir labi redzams, piemēram, YouTube, es runāju par to, kas pirms dažiem gadiem notika ar to korespondenti, kura ziņoja par t. s. Ēģiptes revolūciju. Es tagad negribu kļūdīties ar precīzu vārdu, uzvārdu un telekompāniju, bet tu pats to vari noskaidrot. Un šo sievieti pūlī «labie revolucionāri» izvaroja. Tāpēc, manuprāt, tomēr ir jārunā par mentalitāti. Tas, kas notika Ķelnē... Es šajā pilsētā esmu taisījis trīs izrādes un labi zinu to pilsētas centra lokāciju. Visur tiek minēts, arī zināma manipulācija, ka uzbrukumi sievietēm notika pie centrālās dzelzceļa stacijas. Tikpat labi var teikt, ka tas notika pie Doma katedrāles, kas atrodas pie tā paša laukuma. Tas ir simboliski spēcīgāk, ka visa šī sieviešu pazemošana notika pie viena no Eiropas kristiešu simboliem... Kas notika? Tātad laukumā bija pūlis, un šis laukums ir tāds, ka, lai nokļūtu tālāk pilsētā, tas ir jāšķērso. Simtiem sieviešu tika burtiski izģērbtas, kamēr viņas gāja cauri. Paveicās tām, kurām bija bikses... Mēs varam te tagad ilgi diskutēt par to, ko nozīmē «izvarošana», tomēr runa ir par to, ka sievietēm tiek bāzti pirksti... Es negribu attīstīt šo tēmu.

Vācijas pilsētās notikušais, ja tā var teikt, apmēru ziņā ir kaut kas sen nepiedzīvots, tomēr šādi incidenti Eiropā diemžēl jau ir pieredzēti. Kāpēc mērķis ir tieši sievietes? Nu labi - tev kaut kas nepatīk, aizej izkaujies ar večiem, kaut ar policiju...

Tu mani spied tagad spriest par musulmaņu īpatnībām. Es labāk to nedarīšu. Man liekas, ka cilvēki paši zina, kā musulmaņu sabiedrībā ir aprakstītas sievietes, jo īpaši «neticīgās» sievietes... Es tikai gribu teikt, ka īstais apdraudējums Eiropai ir ne tik daudz šie arābu imigranti, cik pašu rietumnieku gļēvums. Kā mēs zinām, jebkurā zaļumballē vīrieši būtu šo lietu nokārtojuši un savas sievietes aizstāvējuši. Vācijas sabiedrība ir veidota tāda, ka viņu vīrieši vairs negrib aizstāvēt savas sievietes.

Policija arī negribēja vai nespēja?

Tas pats pārprastais politkorektums.

Labi, pilsoņi ir satraukti, uzticība politiskajai elitei un medijiem grūst, bet ko šie pilsoņi darīs? Organizēs pašaizsardzības vienības, vai?

Nu, ieroču veikali Vācijā šobrīd ir izpirkti... Politiķiem Vācijā stipri ir jādomā, kā no šīs putras tagad tikt ārā. Es vēlreiz saku: sabiedrība Vācija pašlaik strauji radikalizējas. Jo, saproti, mums Latvijā notikušais ir lielā mērā kaut kas abstrakts, savukārt viņiem tas ir ļoti personisks.

Bet Vācijai taču vajadzēja būt tādai vai citai pieredzei ar imigrantu integrāciju (vai tās neesamību), jo bija pamatīga turku viesstrādnieku iebraukšana pirms vairākām desmitgadēm.

Tad, kad pirms dažiem gadiem Vācijā notika futbola spēle starp Turciju un Vāciju, turki bija izpirkuši biļetes, un tas stadions bija, kā saka, vienā pusē. Mēs arī zinām, ka, kad trīs dienas pēc slaktiņa Parīzē notika draudzības spēle futbolā starp Grieķiju un Turciju, tad klusuma minūtes laikā stadions Stambulā bļāva: «Allahu Akbar!» Jā, ar turkiem Vācijā bija citādi, jo viņi tika ielaisti kā ekonomiskie imigranti, tas bija skaidrs no paša sākuma, un viņu adaptācija notika, teiksim tā, daudz pakāpeniskāk un kārtīgāk. Šobrīd slūžas ir atvērtas, un neviens neko nekontrolē un arī nespēj kontrolēt. Vācijas iekšlietu ministrs atzīst, ka apmēram 30% no iebraucējiem vispār nav nekādu dokumentu! Īsi sakot, jautājums ir, vai politiķi spēj atzīt savas kļūdas. Ja nespēs, tad, domāju, Eiropas Savienība tāda, kāda tā ir pašlaik, nebūs vairs iespējama, tā sadalīsies. Piemēram, būs viena jauna konfigurācija, kuras robežas salīdzināmas ar Austrumeiropas robežām.

Labi. Mēs pieminējām zināmu strupceļu, kādā nonākuši Eiropas kreisie un kreisie intelektuāļi. Bet, godīgi sakot, šis laiks ir pamatīgs pārbaudījums intelektuāļiem vispār.

Intelektuāļi? Tādu vispār vairs nav. Sartrs savulaik kaut ko varēja ietekmēt, bet intelektuālim mūsdienās ir tikpat liela ietekme kā jebkuram blogerim. Neviens intelektuāļus neņem pierē. Mana versija šai devalvācijai ir šāda... Ir ārkārtīgi mainījusies visa Rietumu sabiedrības hierarhija pēdējos sešdesmit gados. Kas ir lielākais izaicinājums mūsdienu vīrietim - ja mēs atļaujamies tā seksiski runāt tieši par vīriešiem. Kļūt par biznesmeni, uzņēmēju. XX gadsimta vidū, nemaz nerunājot par XIX gadsimtu, tas tā nebija. Tad trepi augstāk bija kļūt par skolotāju, profesoru... Savukārt mūsdienās šī šlipsaino vīriešu kasta, kas ir uzņēmēji, - tur arī aiziet smadzenes. Manā paziņu lokā nav pārāk daudz šādu cilvēku, bet, cik nu esmu ar viņiem runājis, šobrīd tieši augsta līmeņa uzņēmēji redz pasauli kopsakarībās, redz to kritiskāk nekā mēs, intelektuāļi. Jo mēs, intelektuāļi, lielā mērā esam tādi «dīvānā bezdētāji», mūsu rokas jau sen ir par īsām, mēs varam kaut ko atreaģēt. Rietumu intelektuāļi ir tā apsēsti ar progresa ideju... Ja tu gribi dabūt grantus, tev jābūt «inovatīvam»... Paklau, es labāk zinu politisko situāciju Vācijā nekā Latvijā, bet, cik es saprotu, Latvijā arī vidus ir tukšs. Tā ir?

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Alvis Hermanis

Kopš 1997. gada - Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs
Dzimis 1965. gadā
Profesionālās zināšanas apguvis Rīgas pantomīmā, Tautas kinoaktieru studijā, Latvijas Valsts konservatorijas Teātra mākslas nodaļā. Stažējies Parīzes Starptautiskajā jaunatnes teātra ateljē
Aktieris daudzās teātra izrādēs un kinofilmās
Kā režisors un scenogrāfs darbojies Latvijā, Francijā, Vācijā, Šveicē, Itālijā, Austrijā, Beļģijā, Krievijā u. c.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?