Proti, sadarbībā ar Tieslietu ministriju (TM) vēl jāizpēta Lietuvas un Igaunijas pieredze, kā kaimiņvalstīs veselības apdrošināšana atbilst valstu konstitūcijā noteiktajam, un sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) jānoskaidro, kas Lietuvā ir nodokļa objekts. Jau vēstīts, izstrādājot koncepciju, VM paraugu ņēma no Lietuvas, kur veselības apdrošināšanas modelis ieviests jau pirms vairākiem gadiem. Līdzīga sistēma ir arī Igaunijā. MK komitejas sēdē V. Dombrovskis izteicās, ka konceptuāli atbalsta koncepcijā paredzēto, tiesa, norādīja, ka ir pret speciālā budžeta veidošanu.
VM izstrādātais koncepcijas projekts piedāvā divus veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļus. Pirmais modelis nozīmē saglabāt pašreizējo no valsts budžeta dotācijas finansēto sistēmu, sasaistot tiesības uz veselības aprūpi ar nodokļu aprēķināšanas faktu. Otrais paredz ieviest obligāto apdrošināšanu ar valsts veselības apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VVAOI) 3,65 procentpunktu apmērā, nodalot tās četru procentpunktu apmērā no spēkā esošās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes. Ja nomaksātas vai aprēķinātas VVAOI, tad varēs saņemt valsts apmaksātos plānveida medicīnas pakalpojumus. VM uzsver - neatkarīgi no nodokļu nomaksas visiem nodrošinās neatliekamo medicīnisko palīdzību un vairākām pacientu grupām arī plānveida aprūpi, piemēram, pacientiem, kuriem ir cukura diabēts, psihiskas, onkoloģiskas, infekcijas slimības. Tāpat kā līdz šim, plānveida palīdzību saņems arī no valsts puses apdrošinātie iedzīvotāji, piemēram, bērni, pensionāri, I, II, III grupas invalīdi, visi reģistrētie bezdarbnieki, studenti utt. Nodokļa nemaksātājiem nāksies vai nu izmantot maksas pakalpojumus, vai arī būs jāveic ikmēneša iemaksas - 20 latu. Koncepcijā plānots arī 2020. gadā sasniegt veselības aprūpes finansējumu 4,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
MK komitejā koncepcija izsauca karstas diskusijas. Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns norādīja uz koncepcijas projektā pamanītu problēmu: «Patentu maksātāji tiek izslēgti no [pakalpojumu] saņēmēju skaita (..), tāpat arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, kas saņem dividendes, tiek izslēgti, lai arī viņi saņem legālu ienākumu.» Arī FM izteica vairākus iebildumus pret koncepcijā piedāvāto. FM norāda: šis piedāvājums atstās izteikti regresīvu ietekmi uz zemo algu saņēmējiem, jo, rēķinot VVAOI, netiek ņemts vērā neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādībā esošām personām. Tas savukārt esot pretrunā ar mērķi atvieglot darbaspēka nodokļu slogu it īpaši zemo algu saņēmēju grupās.
Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) norādīja - konkrēta nodokļa iezīmēšana rada simboliski leģitīmas tiesības liegt kādai cilvēku daļai saņemt šo pakalpojumu. «Konstitucionālo tiesību eksperti saka, ka šī iezīmēšana tikai bināra mērķa sasniegšanai - konstatēt, cilvēks maksā vai nemaksā nodokli, - ir nepietiekama Latvijas konstitūcijas izpratnē, lai liegtu pieeju pakalpojumam,» sacīja I. Viņķele.
TM savukārt atgādināja Satversmes 111. pantā noteikto: valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Tāpēc koncepcijā būtu jāanalizē, vai piedāvātais veselības aprūpes minimums atbilst tam, kas jau šobrīd pastāv - līdz ar to netiek samazināts, un vai minimālais veselības aprūpes pakalpojumu grozs pieejams ikvienam bez izņēmumiem.
Koncepcijas virzītāja veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) bija gandarīta, ka koncepcija tiek virzīta uz valdību, taču vienlaikus Dienai norādīja, ka tas ir vēl ir tikai pats sākums - ja valdība koncepciju pieņems, būs jāraksta likumprojekts. Koncepciju plānots ieviest dzīvē ne ātrāk kā nākamā gada vidū, paredzot arī pārejas periodu. Ieviešot koncepciju, VM vēloties mazināt augsto pacientu maksājumu īpatsvaru, palielināt ārstniecības personu algas, palielināt rehabilitācijas pieejamību.