Mēs Tevi mīlam, Pārsla,» par traģiski bojāgājušo klases audzinātāju saka Salacgrīvas vidusskolas 12. klases skolniece Laine Karlsone, paužot gan savu, gan savu klasesbiedru viedokli. Viņa piebilst, ka runāt par skolotājas pāragro, bezjēdzīgo nāvi autoavārijā ir ļoti sāpīgi. Zaudējums satriecis gan skolēnus, gan pedagogus.
2010. gadā Pārslas Zvejnieces audzinātās klases skolēni pieteica viņu Latvijas lepnuma balvai, bet vēl nesen skolēni vēlējās redzēt Dienas pielikuma Skolas Diena rubrikā Skolotāju slavas zāle. Taču par P. Zvejnieci nepaguvām uzrakstīt - Pārsla un viņas vīrs gāja bojā autoavārijā uz Tallinas šosejas, tajā cieta arī Zvejnieku ģimenes dēls, 17 gadu vecs Salacgrīvas vidusskolas 11. klases skolnieks, kurš pēc notikušā ārstējas slimnīcā.
«Sadursmē, kas notika 9. februārī pl. 15.20, iesaistītas divas automašīnas - KIA Sorento un Volkswagen Golf Variant. Avārija notikusi taisnā ceļa posmā. Pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ KIA vadītājs iebraucis pretējā braukšanas joslā, un notikusi sadursme ar VW Golf, kurā atradās Salacgrīvas vidusskolas skolotāja, viņas vīrs un dēls,» stāsta Vidzemes reģiona pārvaldes Prevencijas grupas vecākā inspektore Dace Jukāma.
Interneta komentāros pavīd neoficiāla versija, ka avārijas izraisītājs, iespējams, iesnaudies pie stūres.
Vidusskolas direktora vietniece P. Zvejniece dzimusi un augusi Salacgrīvā un savā pilsētā bija labi pazīstama pedagoģe. Viņai bija piešķirts godpilnais nosaukums Salacgrīvas Gada cilvēks izglītībā. «Skolotāja Zvejniece bija darbaholiķe šī vārda labākajā nozīmē, viņa pedagoģiskajam darbam nežēloja ne laiku, ne spēku. Turklāt viņa arī spēlēja amatieru teātrī un dejoja vietējā deju kolektīvā. Pārslas vīrs Gints pilsētā bija mazāk pazīstams, bet Pārsla noteikti nebūtu varējusi tik daudz paveikt pedagoģiskajā darbā, ja vīrs nesniegtu sapratni un atbalstu,» stāsta Salacgrīvas novada Informācijas nodaļas vadītāja Ilga Tiesnese.
Pārsla bija skolotāja, par kuru varēja teikt: dzimusi pedagoģe, viņa bija skolotāja draugs audzināmajai klasei, traģiski bojāgājušo kolēģi raksturo Salacgrīvas vidusskolas direktors Eduards Ādmīdiņš. «Pārslai Salacgrīvas vidusskola bija pirmā un vienīgā darbavieta, te viņa nostrādāja ilgus gadus, mācīja latviešu valodu un literatūru. Pārslai bija ļoti lielas darbaspējas, viņa vienmēr uzņēmās daudz paveikt un ar visu arī ātri un veiksmīgi tika galā. Tagad jāsaka, viņa dzīvoja strauji, burtiski steidzās izdzīvot katru mirkli,» atceras E. Ādmīdiņš.
«Nezinām nevienu skolotāju, kas tik pašaizliedzīgi cīnās, uztraucas un gādā par saviem «skolas bērniem». Nespējam savu dzīvi iedomāties bez Pārslas. Reiz viņa ieminējās, ka pat negrib domāt par to, kas notiks, kad mēs beigsim 12. klasi un vairs nebūsim kopā. Mēs esam viņai pateicīgi par šiem daudzajiem gadiem, kurus viņa ir veltījusi mums un mūsu izaugsmei,» saka Pārslas audzināmās klases skolēni. Tagad šie vārdi ir kļuvuši par atvadu vārdiem.
Avārijas, kas prasīja P. Zvejnieces un viņas vīra dzīvību, cēloņu noskaidrošanai sākts kriminālprocess.