Ansis mācības brīvībā pārtraucis 11. klasē un pašlaik 30 gadu vecumā cietumā plāno iegūt vidējo izglītību. Mācīties viņš nolēmis, jo sapratis, ka bez izglītības neiztiks. Savukārt Artūrs Dienai norāda, ka brīvībā vēlas turpināt mācības augstskolā. Abi puiši atklāj, ka mācību process cietumā ir gandrīz tāds pats kā parastajā skolā.
Cietumos savu skolu nav
Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieka vietnieks Māris Stivrenieks Dienai uzsver, ka cietumos savu skolu nav - izglītības programmas nebrīvē īsteno tās skolas, kas atrodas ģeogrāfiski tuvu konkrētajai ieslodzījuma vietai, un pasniedzēji ir attiecīgo skolu darbinieki. Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem situācija ir nedaudz citāda - mācības nodrošina Cēsu 2. vakara vidusskola, kas ir audzināšanas iestādes sastāvdaļa, nevis sadarbības skola, paskaidro skolas direktore Sarmīte Sviķe. Šāda sistēma, ka ieslodzījumā mācības nodrošina kāda no pilsētas skolām, mazina ieslodzītā iespējamo diskrimināciju darba tirgū, jo izglītības dokumentos neparādās, ka izglītība iegūta cietumā.
Cietumos mācību process tiek organizēts tāpat kā jebkurā skolā - nodarbības sākas no rīta, mācību stunda ilgst 40 minūtes, pa vidu starpbrīži un pusdienu pārtraukums. Arī visi pārbaudījumi un centralizētie eksāmeni notiek tāpat kā jebkurā skolā. Šķirotavas cietuma struktūrvienības vadītāja un skolotāja Alīna Jurkeviča stāsta, ka pamatskolas klasēs ir apmēram septiņas mācību stundas dienā, bet vidusskolā stundu skaits ir mazāks, jo tiek realizēta neklātienes programma. Brīvībā šāda programma paredz iespēju mācīties patstāvīgi, bet cietumā stundas jāapmeklē obligāti - tas ieslodzītos disciplinē un radina regulāram darbam, skaidro A. Jurkeviča. Jāpiemin, ka atšķirībā no parastajām skolām cietumā ieslodzītie ķīmijā, fizikā un bioloģijā laboratorijas darbus nestrādā, bet skatās tos videoformātā. Internets cietuma telpās nav pieejams, toties ir papildu mācību priekšmets - vērtībizglītība.
Ieslodzījuma vietās īpaša uzmanība tiek pievērsta drošībai - parastajās skolās sargs ir tikai pie skolas ieejas durvīm, bet cietumā apsargāta var tikt pat katra mācību klase. Par savu drošību Dienas aptaujātie skolotāji neuztraucas un norāda, ka nav bijis tāda gadījuma, kad būtu bijis jābaidās. S. Sviķe stāsta, ka Cēsīs skolas telpās atrodas uzraugi, katras klases durvīs ir stikla logs un drošībai kalpo arī tehniskie līdzekļi. Šajā gadījumā jāņem vērā arī cietumu režīma atšķirības - slēgta tipa cietumā, piemēram, Jēkabpilī, apsardze ir gaiteņos pie klasēm, savukārt Šķirotavas cietumā, kas ir daļēji slēgta tipa cietums, tik stingru drošības pasākumu nav. Jēkabpils vakara vidusskolas skolotāja Iveta Baltā, kura astoto gadu māca matemātiku arī Jēkabpils cietumā, atzīst, ka ar prieku dodas uz darbu. Viņa uzskata, ka skolotājs ieslodzītajiem nav tikai mācību priekšmeta pasniedzējs, bet arī saikne ar brīvību. Turklāt cietumā skolotājam jābūt īpaši radošam, jo 6. klases mācību vielu jāmāk saistoši izskaidrot arī 40 gadu vecam vīrietim.
Motivācija dažāda
Pilngadīgām personām ieslodzījuma vietās izglītības iegūšana nav obligāta, ieslodzītie paši var izvēlēties - sākt mācības vai ne -, tāpēc motivācija mācīties ir dažāda. Šķirotavas cietuma priekšnieka vietnieks Viesturs Ģēģeris Dienai pastāstīja, ka daļa ieslodzīto tiešām vēlas iegūt izglītību, daļai tas ir veids, kā nopelnīt plusus un saņemt iespēju atbrīvoties pirms termiņa, citi vēlas dažādot savu laiku ieslodzījumā, tāpēc izvēlas komunikāciju ar skolotāju.
Motivējošs faktors var būt arī apgādnieka zaudējuma pensijas saņemšana. Tiesības uz to pēc 18 gadu vecuma ir arī ieslodzītajiem līdz 24 gadu vecumam, ja viņi mācās izglītības iestādes dienas nodaļā, tomēr šajā gadījumā netiek ņemts vērā fakts, ka ieslodzītie atrodas pilnā valsts apgādībā, - to neparedz tiesību normas. Taču tas tiek ņemts vērā attiecībā uz sociālajiem pabalstiem - likums nosaka, ka regulāri izmaksājamo valsts sociālo pabalstu izmaksu pārtrauc uz laiku, kamēr pabalsta saņēmējs atrodas pilnā valsts apgādībā, Dienai skaidroja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras eksperte Solvita Sukure. Par šādu situāciju neizpratnē ir skolotāji - viņi norāda, ka ir gadījumi, kad notiesātais sāk mācības tieši šīs pensijas dēļ, bet pēc tam vairs nav ieinteresēts mācīties. Tas gan neattiecas uz ieslodzītajiem, kuri godprātīgi mācās, un likuma ietvaros viņiem šī pensija pienākas, minēja aptaujātie skolotāji.
Problēmas ar telpām
Palielinot izglītības programmu skaitu cietumos, rodas problēma ar mācībām nepieciešamajām telpām. Jēkabpils vakara vidusskolas direktore Aelita Bērziņa stāsta, ka Jēkabpils cietumā šogad mācības ieslodzītie sāka arī 10. klasē, tomēr telpu trūkuma dēļ nākamgad jauna 10. klase netiks veidota. IeVP pārstāvis M. Stivrenieks skaidro, ka cietumi ir veci un celti ar citu nolūku, tāpēc tagad rodas problēmas ar telpām. Strādājot pie jaunā cietuma būvniecības, mācību telpas tiks ieplānotas jau ar rezervi, norāda M. Stivrenieks.
Vēl viena problēma ir neregulārais mācību stundu apmeklējums. Nereti ieslodzītie mācības var kavēt pat mēnešiem ilgi, jo, piemēram, saistībā ar tiesas izmeklēšanu viņus nogādā citās ieslodzījuma vietās vai slimības gadījumā ievieto Latvijas cietumu slimnīcā Olainē. Arī par disciplīnas pārkāpumiem ieslodzītie uz laiku var tikt izolēti, un apmeklēt nodarbības ir liegts. Šādos gadījumos viss ir atkarīgs no paša ieslodzītā un viņa vēlmes iekavēto atgūt, kā arī no skolotāja atsaucības. Tomēr dažreiz piespiedu mācību kavējumi var būt galvenais iemesls, kāpēc ieslodzītais attiecīgo klasi nepabeidz. Statistika rāda, ka apmēram puse ieslodzīto skolēnu mācības konkrētajā klasē nepabeidz. Piemēram, Šķirotavas cietumā 2011. gadā mācības sāka 101 notiesātais, bet pabeidza tikai 52, līdzīga situācija vērojama arī citos gados. A. Jurkeviča Dienai skaidro, ka daudzi mācības pārtraukuši, jo mainījuši cietuma režīmu, pārvesti uz citu cietumu vai atbrīvoti, daļa mācības pārtraukuši, jo tās sagādājušas grūtības. Tomēr M. Stivrenieks atzīmē, ka, pārvedot ieslodzīto no cietuma uz cietumu, viņam tiek dota iespēja jaunajā vietā pabeigt mācības - tas, vai viņš to dara, atkarīgs no katra paša.