Īrijai pēdējo gadu pieredze ir bijusi īpaši sāpīga. Bet tieši šo gadu gaitā gūtais rūdījums ir mūs īpaši sagatavojis Eiropas Savienības Padomes prezidentūrai 2013. gadā. Galvenās vadlīnijas mūsu prezidentūras laikā ir skaidri noteiktas - stabilitāte, darba vietas un izaugsme.
Paralēli milzīgajam veikumam ekonomikas un finansiālās stabilitātes atjaunošanā esam arī panākuši ekonomikas izaugsmi. Izaugsmes nodrošināšanas un darba vietu izveides stratēģija ir būtiski svarīga mūsu valsts progresam, un mēs uzskatām, ka tas vienlīdz attiecas arī uz visu Eiropu.
Īrijas ekonomika ir atgriezusies uz izaugsmes ceļa, pateicoties pieaugošajam eksportam un paaugstinātajai konkurētspējai. Mēs pastāvīgi samazinām mūsu budžeta deficītu un esam ceļā uz mērķi sasniegt plānoto deficītu (mazāku par trim procentiem) līdz 2015. gadam. Mēs esam savlaicīgi rekapitalizējuši mūsu bankas, un rekapitalizācijas izmaksas izrādījušās zemākas par prognozētajām. Pirms diviem gadiem Īrija bija izslēgta no starptautiskajiem vērtspapīru tirgiem, bet 2012. gadā mēs izdevām valsts īstermiņa parādzīmes un obligācijas gandrīz septiņu miljardu eiro vērtībā un ar katru izsoli likmes samazinās. Šogad plānojam būt pirmā ES/SVF programmas valsts eirozonā, kas veiks ilgtspējīgu atgriešanos valsts obligāciju tirgos. Mēs sadarbojamies ar mūsu partneriem, lai šis sarežģītais uzdevums tiktu izpildīts.
Šis bija un ir mūsu ceļš uz stabilitāti un atkopšanos, un tas ir arī Eiropas ceļš. Pieņemot lēmumus un tos īstenojot, atjaunojot mūsu konkurētspēju, nostiprinot pārvaldību un ieguldot izaugsmē un darba vietu izveidē, mēs varam atdzīvināt Eiropas ekonomiku.
Bez šaubām, Īrijai šis process nav bijis viegls. Tas licis mums pieņemt sarežģītus lēmumus un prasījis daudz no Īrijas iedzīvotājiem. Tomēr mēs esam spējuši saglabāt sociālo kohēziju un solidaritāti šajos grūtajos laikos.
Īrija ir tikai viena no 27 ES dalībvalstīm, un mūsu loma prezidentūras laikā neietver mūsu Eiropas partneru vadību. Tomēr tā sniedz mums iespēju apvienot dalībvalstis kopēju mērķu sasniegšanai, lai nodrošinātu piemērotus apstākļus stabilam atveseļošanās procesam.
Par laimi, mums nav jāsāk no paša sākuma - Īrijas prezidentūras laikā veicamajam par pamatu tiks ņemti jau esošie sasniegumi. Stājoties pretī finanšu krīzei, Eiropa ir veikusi ārkārtas pasākumus, sniedzot palīdzību Grieķijai, Portugālei un Īrijai, izveidojot Eiropas Stabilizācijas mehānismu, Eiropas Centrālajai bankai veicot nepieciešamās darbības un pavisam nesen - sperot nozīmīgus soļus ceļā uz Banku savienības izveidošanu. Eiropas valstu vadītāji ir parādījuši vienotu apņēmību rīkoties, un Īrija rīkosies atbilstoši šiem lēmumiem.
Šo apņēmību vislabāk ilustrē notikumi pagājušā gada jūnijā, kad eirozonas valstu vadītāji skaidri norādīja, ka «apburtais loks starp bankām un suverēnām valstīm» ir jāpārtrauc. Eiropa nedrīkst būt par ķīlnieci nevienas ES dalībvalsts vājākajai bankai. Tāpat arī Eiropas finanšu sistēmas smagums nedrīkst tikt uzvelts tikai uz atsevišķu dalībvalstu nodokļu maksātāju pleciem. Ja kāda finanšu institūcija rada draudus Eiropai, visai Eiropai arī jāiesaistās, lai rastu risinājumu šai problēmai, jo tā apdraud ikvienu tās iedzīvotāju.
Pagājušajā mēnesī panāktā Eiropas Padomes vienošanās par vienota Eiropas banku pārraudzības mehānisma ieviešanas laika grafiku skaidri norāda, ka politiskā griba un apņēmība atrisināt šīs problēmas ir stiprāka nekā jebkad agrāk.
Mēs lepojamies ar to, ka esam ES dalībvalsts jau 40 gadu. Un mēs ar nepacietību gatavojamies nākamajiem 40 gadiem ES dalībvalstu lokā, attīstot savstarpēju sadarbību, lai nodrošinātu mierīgu, stabilu un pārticīgu nākotni gan Īrijas, gan Eiropas iedzīvotājiem. * Īrijas premjerministra vietnieks un ārlietu un tirdzniecības ministrs