Humanitārie nepatika
Brīvajā laikā līdztekus atpūtai laukos un pie dabas Diāna ir kāra lasītāja. «Man liekas, vidusskolā biju vienīgā, kas vasarā cītīgi izlasīja visu obligāto literatūru,» viņa smaida. Bet, kad sākās studijas un regulāri bija jālasa liels informācijas apjoms, Diāna iemācījusies lasot konspektēt, atcerēties galveno. Vēlāk piefiksējusi, ka galvā konspektu veido, arī lasot romānus, tāpēc tagad daiļliteratūras vietā viņa biežāk izvēlas speciālo literatūru par medicīnu, kosmētiku, farmakoloģijas jaunumiem.
Dīvainā kārtā aizrautīgā lasītāja skolas laikā ciest nevarēja literatūru, mūziku un citus humanitāros priekšmetus. «Man patika tikai eksaktie - matemātika, fizika, ķīmija.» Varianti, kur studēt pēc Krāslavas ģimnāzijas beigšanas, Diānai bija vairāki. Bija doma par fizmatiem, taču nebija ideju par to, kur viņi pēc studijām strādā. Interesēja medicīna, bet iet uz ārstiem Diāna mazliet nobijās. Viņa iestājās gan farmaceitos, gan biologos un ilgi domāja, pie kuras studiju programmas palikt. Par farmaceitiem izšķīrās, māsīcas mudināta, jo tā to jau studēja un slavēja RSU. «Neesmu nožēlojusi,» Diāna saka un stāsta, ka mācībās grūti nebijis nekas, patikuši visi studiju kursi, izņemot filosofiju.
Ņemot vērā Diānas interesi par ķīmiju, tās pasniedzēja viņai kā iespējamo darbavietu ieteica Latvijas Organiskās sintēzes institūtu. Diāna tajā arī gadu nostrādāja. «Nodarbojos ar pehametriju, ultravioleto spektroskopiju, pataisīju dažas sintēzes, bet secināju, ka man sintezēt galīgi nepatīk,» Diāna stāsta. Nācies arī secināt, ka darbs laboratorijā, par spīti jaukajiem un atsaucīgajiem kolēģiem, nav tik pievilcīgs, kā iepriekš likās. Tieši tobrīd Diānai arī radās izdevība sākt strādāt Ģimenes aptiekā par farmaceita palīdzi, un tas ļāva ieraudzīt, ka vide, no kā viņa līdz tam vairījusies, īstenībā ir tīri interesanta. «Kārtoju plauktus, cenoju preces, slaucīju putekļus. Pie reizes arī klausījos, kā farmaceiti konsultē cilvēkus, daudz ko mācījos.»
Atnāk un pasaka paldies
Līdz ar augstskolas diploma saņemšanu komplektā nāk arī tiesības strādāt par farmaceitu. Tāds bija arī Diānas izaugsmes scenārijs. Tiesa, pēc kāda laika aptieku, kurā viņa strādāja, slēdza, un Diāna, negaidot brīdi, kad farmaceitus sadala citām aptiekām, piekrita savas bijušās kolēģes aicinājumam nākt strādāt uz vienu no A Aptiekām turpat Pļavniekos. «Negribējās mainīt rajonu.»
Uz darbavietu citā Rīgas malā Diāna tomēr pārcēlās pēc pāris gadiem, kad nāca piedāvājums kļūt par aptiekas vadītāju Mīlgrāvī. «Es, protams, biju pārsteigta, jo tikai nesen biju dabūjusi profesionālās kvalifikācijas sertifikātu,» viņa atceras un skaidro, ka sertifikātu farmaceiti iegūst pēc trīs gadu darba, nokārtojot īpašu eksāmenu. «Laikam priekšniecība pamanīja, ka uzņemos vairāk pienākumu, aizvietoju arī aptiekas vadītāju, kad viņa bija atvaļinājumā.»
Aptiekas vadītājs ir atbildīgs par visu, kas aptiekā notiek - likumdošanas ievērošanu, zāļu izsniegšanu utt., Diāna stāsta. «Vienīgi grāmatvedība, paldies Dievam, nav jākārto,» viņa nosmaida, bet priecājas, ka nav arī jāsēž tikai kabinetā - Mīlgrāvja aptieka nav liela, un Diāna pati apkalpo arī klientus aiz letes.
«Man patīk komunikācija ar cilvēkiem, tas, ka katru dienu jārisina jaunas problēmas un ka esi kādam palīdzējis. Reizēm cilvēki atnāk un pasaka paldies,» Diāna saka. Tiesa, gadoties arī smagākas situācijas, kā nu bez tām. Farmaceitam jājūt, kurā brīdī cilvēks jāsūta pie ārsta, nevis jāpārdod viņam kārtējie medikamenti. Tāpat mēdz būt, ka klients sabļauj, ja aptiekārs nav pārdevis recepšu zāles bez receptes. «Agrāk ļoti to pārdzīvoju, bet tagad jau ir zināms rūdījums,» Diāna atzīst. Grūti ir tad, ja neizdodas cilvēkam palīdzēt. Iepriekšējā darbavietā Pļavniekos nogurdināja arī lielā klientu plūsma, bet Mīlgrāvī ir mierīgāk. «Sākumā tā ļoti pietrūka, jo biju pieradusi, ka viss jādara ritmā. Bet īstenībā ir labi, jo ir laiks parunāties ar katru cilvēku, nav rindas, kas elpo pakausī. Arī klients jūtas drošāk runāt par savu problēmu, ja aptieka ir tukša. Tā ir patīkamāk strādāt nekā pēc konveijera principa.»
Dakteri neaizstās
Labu aptiekāru Diāna raksturo kā iejūtīgu, uzklausīt protošu. Jāmāk uzdot klientam pareizos jautājumus, lai par viņa problēmu uzzinātu pēc iespējas vairāk. «Farmaceitam visu laiku arī ir jāizglītojas, jo šajā nozarē nekas nestāv uz vietas, visu laiku parādās jauni medikamenti un uztura bagātinātāji, medicīnas preces, un mums jābūt lietas kursā par to visu.» Diāna gan noliedz, ka aptiekārs mūsdienās aizvien biežāk kļūst par ārsta aizvietotāju, un uzsver - pie ārsta ir jāiet un farmaceits dakteri neaizstās. Viņa gan cer, ka aptiekas Latvijā pamazām attīstīsies virzienā, kurā tās virzās pasaulē - daudzās valstīs cilvēki sev izvēlas vienu konkrētu farmaceitu, kurš sadarbībā ar klienta ģimenes ārstu šo cilvēku konsultē pareizā zāļu lietošanā un uzrauga, lai viņš, piemēram, vienlaikus nelietotu zāles, kuras kopā lietot nedrīkst. Tā ir individuāla pieeja un palīdzība arī ārstam.
Par savu nākotni Diāna gan pagaidām vēl īpaši nedomā, lai gan aptiekas vadītājas amats šajā jomā ir ļoti tuvu izaugsmes griestiem. «Man vēl nav bijis tā, ka no rīta pamostos un negribu iet uz darbu. Tas nozīmē, ka darbs ļoti patīk,» Diāna saka.