Eksperti norāda, ka valdībai jāiegulda vēl miljardiem dolāru, lai izpostītajos rajonos atgrieztos līdzšinējā dzīvība, taču tikmēr nelaimi pārcietušie sāk zaudēt cerības uz mierpilnu dzīvi.
Piekrastē valda postaža
2011. gada 11. martā pulksten 14.46 pēc vietējā laika deviņas magnitūdas spēcīgā zemestrīce satricināja Japānas ziemeļaustrumus, izsaucot vairākus metrus augstus cunami viļņus, kas aizskaloja ciemus un pilsētas. Cunami bojāja arī Fukušimas AES, radot lielāko kodolkatastrofu pasaulē kopš 1986. gada sprādziena Černobiļas AES.
Pat divus gadus pēc traģēdijas piekrasti daudzviet klāj gruvešu kalni, mētājas bojāto automobiļu karkasi, starp kuriem vīd no izpostītajām ēkām aizskalotās mēbeļu, virtuves piederumu un sadzīves priekšmetu paliekas.
Ekspertu aplēses vēsta, ka kompensācijas cietušajiem un AES apkārtnes teritoriju sakopšana vien izmaksās ap 400 miljardiem dolāru (ap 216,4 miljardiem latu), nemaz nerunājot par miljardiem, kas nepieciešami stacijas reaktoru demontāžai. Pēc Japānas Ekonomiskās izpētes centra aprēķiniem, Fukušimas dzīvojamo zonu attīrīšanas izmaksas varētu sasniegt pat 600 miljardu dolāru.
Japāna izslēgusi iespēju avarējušo AES pārklāt ar sarkofāgu, kā tas izdarīts Černobiļā. Par demontāžas darbiem atbildīgais Kentaro Funaki masu medijiem norādīja, ka sarkofāgs apgrūtinātu iespējas uzraudzīt situāciju izolētajā teritorijā, tādā veidā radot papildu drošības riskus.
Stacijas apsaimniekotāja TEPCO un valdības plāns paredz, ka šogad no AES sāks izsūknēt izlietoto degvielu. 2021. gadā plānots no reaktoriem izvest izkusušās degvielas paliekas, taču pilnīga AES demontāža prasīšot 30-40 gadu. Tikmēr bojātie reaktori aizvien izstaro radiāciju: stundā ap desmit miljoniem bekerelu radioaktīvā cēzija, kas gan ir krietni mazāk nekā 800 triljonu, kas fiksēti uzreiz pēc katastrofas.
Zonā pamana spokus
Japānai trūkst modernu tehnoloģiju postažas seku likvidēšanai, jo pirms traģēdijas valsts dzīvoja ar pārliecību, ka atomenerģijas ieguve nerada ticamus draudus. Trūkst arī darbaspēka. «Alga kļūst arvien mazāka un mazāka, un kurš gan vēlas strādāt šādos apstākļos?» sūkstījās Ai Jakitori, kurš iesaistīts radiācijas skartās teritorijas sakopšanā. «Mums vajadzētu piešķirt medaļas.»
Mediķi norādījuši, ka stress, ko izjūt darbinieki, kas norīkoti strādāt 20 kilometru aizliegtajā zonā ap AES, pielīdzināms tam, ko frontes pirmajās līnijās izjūt kareivji. Ārsti prognozē, ka daudziem no šiem cilvēkiem būs grūti aklimatizēties dzīvei sabiedrībā, bēdas tiks slīcinātas alkoholā un narkotikās un daļa dzīvi beigs pašnāvībā.
Garīgās veselības problēmas apdraud arī nelaimē cietušos, un reģionā jau plaukst eksorcistu bizness. Ļaudis runā par spokošanos, katastrofā mirušo apciemojumiem, stāsta par garām rindām, kurās spoki pulcējas pie gruvešu kaudzēm, kur agrāk atradušies veikali. Taksisti atzīst, kas izvairās no nelaimes smagāk skartajām zonām, baidoties salonā uzņemt kādu aizkapa viesi.
«Spoku saskatīšanas fenomens, domājams, saistīts ar mentālām projekcijām, ko radījušas piedzīvotās šausmas un bailes, kas saistītas ar izpostītajām vietām,» Reuters skaidroja psihiatre Keidzo Hara. Psihiatri prognozē, ka pēctraumatiskā stresa sindroms parādīsies vēl virknei cilvēku, kuri spiesti dzīvot šaurībā varas iedalītajos pagaidu mājokļos, jo viņiem nav māju, kur atgriezties.
Lai gan pēc traģēdijas apturēti 48 no 50 Japānas kodolreaktoriem un 70% japāņu atbalsta atomelektroenerģijas ieguves pārtraukšanu, valsts atkal aktivizē atomelektroenerģijas ieguvi. Valdība vēlas atjaunot to AES darbību, kuras atbilst jaunajiem drošības standartiem.