Jaunas sarunas neplāno
CAF pārstāvis advokāts Ivo Klotiņš medijiem pavēstīja, ka CAF joprojām paliek atvērts sarunām un izlīguma iespējām, savukārt PV teiktais ļauj noprast, ka vienošanās ar CAF vairs nav tā darba kārtībā - uzņēmuma preses sekretāre Jana Priedniece norāda, ka uzņēmumam jau ir dots uzdevums tuvākā mēneša laikā sagatavot priekšlikumus par jaunu vilcienu iepirkšanu, tiem nepieciešamos līdzekļus aizņemoties vai arī piesaistot sadarbības partneri. Ne PV, ne CAF pārstāvji neatklāj, par kādiem jautājumiem uzņēmumi nav spējuši vienoties, bet, pēc J. Priednieces teiktā, PV mērķis sarunās ir bijis panākt, lai līgums atbilstu iepirkuma nolikumam, un šādu vienošanos tomēr nav izdevies panākt. PV un SM gan atzīst, ka nevar komentēt CAF lēmumu par strīda risināšanu tiesā, jo ar CAF pieteikumu vēl nav iepazinušies. Satiksmes ministra biroja vadītāja Inga Spriņķe atzina, ka Satiksmes ministrija nav bijusi iesaistīta PV un CAF mediācijas procesā un nekādus lēmumus attiecībā uz sarunu izbeigšanu nav pieņēmusi.
Naudu operatīvi pārdala
Pretstatā ieilgušajām sarunām valdība otrdien uz PV ziņojumu par mediācijas sarunu noslēgumu reaģēja ātri un jau ir paspējusi apstiprināt pasažieru vilcienu iepirkumā neizmantotās naudas pārdali, radot iespaidu, ka negatīvais sarunu iznākums nav pārsteigums. Saskaņā ar provizorisko pārdali Latvija izmantotu visu vilcienu iepirkumā neizmantoto 100 miljonu latu finansējumu, 78,58 miljonus latu novirzot Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora infrastruktūras attīstībai un Rail Baltica projektam - sliežu pārmiju rekonstrukcijai un dzelzceļa staciju attīstībai, 2,18 miljoni latu plānoti projekta «Pasažieru piekļuves un apkalpošanas infrastruktūras modernizācija un augsto peronu būvniecība 13 stacijās» īstenošanai, bet pārējos līdzekļus plānots novirzīt ritošā sastāva modernizācijai. PV valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis atzīst - jautājums par ritošā sastāva modernizāciju uzņēmumam ir aktuāls, jo lielākā daļa no uzņēmumam piederošajiem vilcieniem ir fiziski novecojuši un to kopējais skaits vairs pilnībā nesedz uzņēmuma vajadzības. A. Birkmanis norādīja, ka iepirkumam neizmantotie līdzekļi tiks izmantoti uzņēmuma dīzeļvilcienu modernizācijai, jo esošo elektrovilcienu izmantošana pēc tam, kad tiks īstenots dzelzceļa elektrifikācijas projekts, vairs nebūs tehniski iespējama. Savukārt jaunu vilcienu iepirkums attiektos uz elektrovilcieniem, kuri būtu piemēroti no jauna elektrificētajam dzelzceļam.
Neesam vājākie Baltijā
Neskatoties uz to, ka, atšķirībā no kaimiņvalstīm, Lietuvas un Igaunijas Latvijā dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem tiek izmantots tikai PSRS laikos ražots ritošais sastāvs, pēc vairākiem citiem rādītājiem Latvija kaimiņvalstis vērā ņemami pārspēj. Piemēram, pagājušajā gadā Latvijā kopējais pārvadāto pasažieru skaits sasniedza aptuveni 19,7 miljonus, kamēr Igaunijā - aptuveni 4,8 miljonus pasažieru, bet Lietuvā - 10 miljonus pasažieru. Latvija ievērojami apsteidz kaimiņvalstis arī pēc elektrificēto dzelzceļa līniju kopgaruma - kopumā Latvijā ir elektrificēti 257 kilometri dzelzceļa līniju, bet kaimiņvalstīs - aptuveni uz pusi mazāk. PV pārstāvji lielās pārvadāto pasažieru skaita atšķirības skaidro ar faktu, ka Latvijā, atšķirībā no kaimiņvalstīm, iedzīvotāji ļoti intensīvi izmanto vilcienu kā ikdienas transportu Rīgas apkaimē. Tomēr Lietuvai ir izdevies ievērojami palielināt pasažieru apgrozījumu, tas noticis pateicoties jaunu vilcienu ieviešanai, kā arī autobusu un vilcienu kustības grafiku pārplānošanai. Dzelzceļa pasažieru skaits Lietuvā ir dubultojies. Igaunijā, kura ritošā sastāva atjaunošanu uzsāka pagājušā gada rudenī, dzelzceļa remontdarbu iespaidā pasažieru skaits pērn ir samazinājies.