Pēteris Kalniņš
Kādas sajūtas pēc divām izcīnītajām medaļām?
Uzskatu, ka mums šīs sacensības savā trasē ir ļoti izdevušās. Latvijas sportistiem Siguldā sen nebija izdevies izcīnīt medaļas individuālajā konkurencē. Mēs paši gaidījām šo brīdi kopš 2008. gada. Ir bijis, ka ir viens stabils brauciens, bet šoreiz sanāca visi.
Vai gaidījāt, ka startēsiet arī stafetē, kur tomēr iepriekš biežāk braukuši brāļi Šici?
Tā iepriekš bija norunāts - kurš būs ātrāks individuālajās sacensībās, tas pārstāvēs izlasi arī komandu stafetē. Jau uzreiz pēc medaļas izcīnīšanas sākām gatavoties un psiholoģiski nobriest startam stafetē.
Vai piekrītat Artūram Dārzniekam, kurš jūsu stafetes posmu novērtēja kā labāko jūsu braucienu visā nedēļā?
Jā, arī mums pašiem patika, kā nobraucām. Iespējams, tas saistīts ar to, ka nebija tik lielas spriedzes, kāda tā bija individuālajās sacensībās. Braucām brīvāk, tāpēc sanāca ļoti smuks brauciens.
Pirms posma bijāt gaidījuši, ka izcīnīsiet divas medaļas?
Īsti jau ne, lai gan, protams, cerējām, ka sanāks divi labi braucieni, un zinājām, ka tad ir iespēja pacīnīties arī par medaļu.
Panākumi vairos pārliecību par saviem spēkiem pirms turpmākajiem startiem?
Pārliecība kļūst lielāka, to parāda arī labais brauciens stafetē.
Kā atbrīvotību trasē noturēt pirms Pasaules kausa posmiem un pasaules čempionāta?
Jācenšas noturēt pozitīvās emocijas. Jāizvairās no domām par vajadzīgo rezultātu, konkrētām vietām. Vienkārši jāveic divi stabili braucieni, tad rezultāts būs.
Vai Zelta bulta attaisno cerības un nes jūs uz priekšu?
Tā tiešām ir ātra. Jāturas ar abām rokām (smejas).