Viņš pauda cerību, ka Lielbritānijai izdosies ar Briseli vienoties par dalības noteikumu izmaiņām, kuru rezultātā briti atgūtu teikšanu pār atsevišķām sfērām, bet joprojām būtu pilntiesīga ES dalībvalsts, kas gūst labumu no Eiropas vienotā tirgus.
D. Kamerona plāna kritiķi Lielbritānijā brīdina, ka tas var iedragāt valsts ekonomiku un starptautisko ietekmi, bet citu ES dalībvalstu līderi uzskata, ka Lielbritānija nevar pieprasīt sev prioritātes, nerēķinoties ar «kluba noteikumiem».
Londona auditēs ES
Intriga par D. Kamerona runu tika uzturēta aptuveni pusgadu, lielā mērā pateicoties tam, ka tā vairākkārt tika pārcelta. Pēdējās nedēļās medijos regulāri parādījās minējumi, ko Lielbritānijas premjers plāno teikt.
Atminoties viņa pērnvasaras izteikumus, ka ES birokrātija ir pārāk liels slogs Lielbritānijas likumdošanai un ir jādod vēlētājiem reāla iespēja ietekmēt Lielbritānijas un ES attiecības, analītiķi prognozēja, ka D. Kamerons varētu aicināt Briseli pārskatīt divpusējās attiecības un solīt sarīkot referendumu par Londonas nākotnes attiecībām ar ES, lai izdabātu paša vadītās Konservatīvās partijas labējā spārna prasībai balsot par Lielbritānijas izstāšanos no ES.
Uzrunā D. Kamerons paziņoja, ka gadījumā, ja konservatīvie uzvarēs 2015. gadā paredzētajās parlamenta vēlēšanās, līdz 2017. gada beigām notiks referendums, kurā vēlētājiem būs jāatbild, vai viņi vēlas vai nevēlas Lielbritānijas dalību ES. «Ir laiks britu tautai pateikt savu vārdu,» sacīja D. Kamerons. «Ir laiks atrisināt Eiropas jautājumu britu politikā.»
Viņš gan noraidīja savu partijas biedru prasību rīkot referendumu pēc iespējas drīzāk, jo «būtu nepareizi jautāt cilvēkiem, vai viņi vēlas palikt vai aiziet, pirms mums ir bijusi iespēja sakārtot attiecības ar ES».
D. Kamerons sacīja, ka ES ir jāveicina konkurētspēja pasaulē, bet, lai to izdarītu, Savienībai jākļūst mazāk birokrātiskai un dalībvalstīm jāatgūst daļa no pilnvarām, ko tās ir deleģējušas Briselei: «Valstis ir dažādas. Tās izdara dažādas izvēles. Mēs nevaram visu harmonizēt.»
Premjerministrs sacīja, ka Lielbritānija vēlas atgūt no ES teikšanu pār vairākām sfērām, tādēļ Londona veikšot «auditu», lai noteiktu, kādas pilnvaras Briselei vajadzētu atdot dalībvalstīm. Viņš neminēja, kādas pilnvaras Lielbritānijai vajadzētu atgūt, bet iepriekš ir izteicies, ka dalībvalstīm pašām vajadzētu atbildēt par sociālajiem jautājumiem, iekšlietām, imigrāciju, darba likumdošanu un tieslietām.
Izritinās sarkano paklāju
Liberāldemokrātu partijas, kas ir konservatīvo partnere Lielbritānijas koalīcijas valdībā, līderis Niks Klegs brīdinājis, ka sarunas ar Briseli un iespējamais referendums novedīs pie «ilgiem neskaidrības gadiem», kas var radīt problēmas ekonomikai.
Savukārt pēdējā laikā plašu popularitāti iemantojušās Nacionālās partijas līderis Naidžels Farāžs, kurš vēlas Lielbritānijas izstāšanos no ES, paziņojis, ka «džins ir izlaists no pudeles».
Citu ES dalībvalstu politiķi D. Kamerona uzrunu uzņēmuši vēsi. Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss sacīja, ka Eiropa nav ēdienkarte, kurā izvēlēties, kādus noteikumus vēlas katra dalībvalsts. «Iedomājieties, ka mēs esam futbola klubs. Jūs pievienojaties futbola klubam, bet, kad esat tā biedrs, nevarat pateikt: «Spēlēsim regbiju.»,» izteicās L. Fabiuss, bet piebilda, ka franči nestāsies ceļā britiem. «Ja Lielbritānija vēlēsies atstāt Eiropu, mēs viņiem izritināsim sarkano paklāju.»
Līdzīgas domas pauda arī Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle, kurš teica, ka vēlas redzēt Lielbritāniju kā pilntiesīgu ES dalībvalsti, tomēr Londona nevarēšot uzstādīt savus noteikumus.
Tikmēr mazliet pielaidīgāka bija Vācijas kanclere Angela Merkele, kura uzskata, ka Lielbritānijai un ES jābūt gatavām kompromisiem. «Mēs esam gatavi runāt par britu vēlmēm, bet mums vienmēr ir jāpatur prātā, ka citām valstīm ir atšķirīgas vēlmes un mums ir jāatrod taisnīga vienošanās,» viņu citē Reuters.