Noteikumiem neatbilstošas kurtuves un nepiemērots kurināmais piesārņo gaisu un cilvēku plaušas. Nelikumīgi pieslēgumi notekūdeņu sistēmai vai pat tīša kanalizācijas noplūdināšana tuvākajā grāvī posta ūdenstilpes, gruntsūdeņus un rada epidēmiju draudus. Atteikšanās maksāt par atkritumu izvešanu rada patvaļīgas izgāztuves, pārpildītus publiski pieejamos konteinerus vai gaisa piesārņojumu, tos sadedzinot. No šiem un citiem «ietaupījumiem» nekustamā īpašuma saimnieki jāatradina pilnībā. Pirmkārt, ar publisku kaunināšanu. Otrkārt, palielinot naudas sodus un pastiprinot pašvaldību noteikto mājokļu apsaimniekošanas prasību izpildes kontroli. Treškārt, pašvaldību komunālajiem dienestiem piedāvājot praktiskus risinājumus problēmu ātrākai novēršanai.
Diemžēl pašvaldības pat baidās izmantot savas likumīgās tiesības ieviest kārtību, jo atrast un sodīt vainīgos, liekot viņiem novērst pārkāpumus, šķiet pārāk piņķerīgi. Turklāt domnieki nereti baidās, ka represijas pret «nabaga» piesārņotājiem sadusmos vēlētājus. Viņi neaizdomājas, ka «taupītāji» ir niecīgs mazākums, bet radītais piesārņojums ietekmē un sanikno desmitiem un simtiem kaimiņu. Turklāt nereti šie «trūcīgie», kuri knapinās uz kanalizācijas sistēmas vai atkritumu izvešanas rēķina, ap savām mājām ierīko metālmākslinieku kaldinātas sētas. Tāpēc visiem cilvēkiem, kurus sanikno vides sagandēšana, apņēmīgi jāorganizējas protestam un uzstājīgi jāvēršas pašvaldībā, liekot tai apjaust patiesos spēku samērus un piešķirot domniekiem «morālo mandātu» cīņai ar vides piesārņotājiem.
Ir zināmas situācijas, kad pašvaldības dienesti gandrīz vai ar entuziasmu apcer savu nespēju mainīt situāciju - tiem neesot ne kontroles sistēmas, ne arī mehānismu, kas liktu iedzīvotājiem, piemēram, pieslēgties pilsētas kanalizācijai. Tāpēc jaunu komunikāciju izbūve kļūstot gandrīz vai nelietderīga: pie sistēmas, kuras izveidošana izmaksā miljonus un prasa trīs četrus gadus, pieslēdzas tikai 10-15% no visiem potenciālajiem klientiem.
Šai problēmai - pašvaldību pasivitātei un praktisku risinājumu nepiedāvāšanai - ir arī politisks zemteksts. Nauda, kas tiek izmantota kanalizācijas un notekūdeņu tīklu sakārtošanai, tiek ierakta zemē gan tiešā, gan arī pārnestā nozīmē. Atšķirībā no sakoptām skolu ēkām vai svētku rotājuma pilsētnieki šos ieguldījumus var arī nepamanīt un piemirst. Tie nekalpos kā priekšvēlēšanu plakāts.
Arī tāpēc pilsētniekiem, kam rūp tīra, veselīga un sakopta Rīga, jāpastiprina spiediens uz pašvaldību, lai tā pārvērtētu veicamo darbu prioritātes. No veselā saprāta viedokļa raugoties, ir absurds ieguldīt lielu naudu teritoriju labiekārtošanā, bet neizmantot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, lai savestu kārtībā notekūdeņu komunikācijas, turpinot uzturēt draudus videi un rīdzinieku veselībai.
*SIA Kalnozols un partneri padomes loceklis