Puisis no laukiem bankā
Pēc skolas Miks sāka studēt tūrisma un viesnīcu vadību LU. «Kā daudziem jauniešiem tas likās kaut kas foršs un saistīts ar braukšanu pa pasauli.» Tālākā izglītība - maģistrantūra kvalitātes vadībā un MBA programma Rīgas Biznesa skolā - jau bija ciešākā sakabē ar Mika darba dzīvi, par kuru jau bija skaidrs, ka tā iegrozījusies cilvēku un procesu vadīšanā. «Biju sapratis arī savus zināšanu robus, kas jāaizpilda.»
Lai sevi uzturētu, Miks sāka strādāt jau 2. kursā. Skolas laikā viņš divas vasaras bija nostrādājis par dārznieku Daugavas muzejā dzimtajā Doles salā, savukārt nu sāka apkalpot VIP klientus Baltijas Starptautiskajā bankā (BSB). «Nezinu, kādu iemeslu dēļ bankas īpašnieks V. Belokoņs mani paņēma, jo par bankām nezināju neko un tolaik vēl īsti nemācēju pat apieties ar biroja tehniku, biju puisis no laukiem,» Miks atceras un stāsta, kā ne bez pūlēm apguvis darba dzīves pamatus, guvis pieredzi darbā ar ārzemju klientiem, noslīpējis krievu valodas prasmi.
Kad bija iegūta zināma pārliecība par sevi, Miks pieteicās uz vakanci Hansabankā. Par kontu operatoru viņu gan nepieņēma, skaidri pasakot, ka no šī līmeņa viņš jau ir izaudzis, un puisis nokļuva elektronisko norēķinu nodaļā. «Biju klāt tam, kā veidojās pirmās telebankas - internetbankas priekšteces. Piedāvājām uzņēmumiem šo pakalpojumu, un es biju viens no tiem, kas brauca apmācīt uzņēmumu darbiniekus. Bija jāstrādā arī ar cilvēkiem, kas līdz tam datorpeli nebija rokās turējuši.» Mikam darbs patika, bet vēlāk lieti noderēja izveidojies priekšstats par lielu daļu aktīvo uzņēmumu.
Pasta iekustināšana
Pēc pāris gadiem Miks pieteicās konkursā un nonāca Lattelekom Jauno pakalpojumu attīstības nodaļā, kur no A līdz Z apguva klasisko projektu vadību, kas Latvijas uzņēmumos tad vēl figurēja vairāk teorijā nekā praksē. Tolaik tirgū ienāca datu pārraides pakalpojumi, ar Mika līdzdalību tika ieviests produkts uzņēmumiem Vienotais biznesa tīkls, kas sekmīgi eksistē joprojām. Vēlāk, kad Miks strādāja Jauno biznesu daļā, kas meklēja jaunus peļņas virzienus, tika atvērtas Lattelekom filiāles Lietuvā un Igaunijā. «Ir gandarījums, ka ir lietas, kas palikušas aiz tevis,» Miks saka.
Tomēr pēc kāda laika draugi un arī draudzene, tagadējā sieva, manīja, ka Miks uz darbu vairs nedodas tik spārnots kā iepriekš, un iedrošināja viņu pieteikties Latvijas pasta komercdirektora vakancei. «Pamēģināju arī, lai gan tas bija straujš lēciens un biju vadījis tikai lietas un procesus, nevis cilvēkus. Konkurss bija liels, tāpēc biju pārsteigts, ka mani aicina uz nākamo kārtu, tad uz nākamo,» Miks stāsta, bet atklāj, ka viņu saistīja plašais iespēju lauks, ko solīja pakalpojumu un klientu apkalpošanas ziņā atpalikušā pasta pievēršana mūsdienīga biznesa principiem. Mikam bija no nulles jāizdomā un jāievieš pārdošanas un mārketinga sistēma, pārvarot pieņēmumu, ka uz pastu jau cilvēki nāk tāpat, jāsakārto uzņēmumu apkalpošana, viņa vadībā sekmīgi notika arī Latvijas pasta zīmola maiņa, kas «jebkuram jaunam mārketinga direktoram ir reizē pārbaudījums un sapnis». Tiesa, neizpalika arī grūtības. «Smagākais bija cilvēku iekustināšana un pārliecināšana par pārmaiņām, kādu arī nācās atlaist. Otrs izaicinājums - informācijas un datu pieejamība. Ja Lattelekom viss bija datorā, tad te - bieži vien izdrukātā veidā kaut kur arhīvā.» Miks gan piebilst, ka centies nekritizēt visu līdzšinējo un ātri atradis kopīgu valodu gan ar padotajiem, gan ar priekšniekiem.
Nenācu pārziemot
Pastā Miks izbaudīja arī sava darba un reformu pozitīvos augļus, taču, kad šajā valsts uzņēmumā sākās politikas diktētas biežas vadības maiņas, tas nogurdināja. «Man nepatīk tērēt enerģiju, ja neredzu, kā vārdā es to daru un kas ar to tiks sasniegts. Es neesmu procesa cilvēks, lai gan arī tādi uzņēmumos ir ļoti vajadzīgi. Man jāredz rezultāts un mērķis, uz ko iet.»
Meklējot jaunu darbu, Miks piedzīvoja pirmo neveiksmīgo darba interviju. «Man teica: viss it kā ir labi, esat strādājis lielos uzņēmumos, bet mums ir aizdomas, ka jūs varētu nezināt, kā uzņēmumā nauda rodas,» Miks atstāsta un saka - tas bija grūdiens izveidot pašam savu biznesu. Tolaik viņš arī sāka interesēties par tiešo mārketingu, kopā ar domubiedriem nodibināja Latvijas Tiešā mārketinga asociāciju un pabeidza profesionālo studiju kursu Eiropas Tiešā un interaktīvā mārketinga akadēmijā Londonā un Briselē. «Ļoti vērtīga programma, iespēja komunicēt ar pasaules līmeņa ekspertiem, mārketinga profesionāļiem.»
Uz šī fona Miks kopā ar partneri atvēra savu tiešā mārketinga konsultāciju uzņēmumu. Un trāpīja tieši uz dižķibeles sākumu. «Nemetām plinti krūmos. Taču krīze iespaidoja, tāpat sapratām, ka Latvijas tirgus ir par mazu, lai aģentūra specializētos tikai vienā jomā,» Miks atklāj, kāpēc bizness pēc pusotra gada apsīka.
Reizē ar biznesa beigām nāca komercdirektora amata piedāvājums no Citrus Solutions, un tā bija atgriešanās Lattelecom saimniecībā, taču nu jau jaunā līmenī un citā jomā - inženiertīklu, datu centru, drošības sistēmu, «gudro māju» projektēšanā un būvniecībā, arī Lattelecom tīkla uzturēšanā. Te lielākais izaicinājums bijusi lielā pēckrīzes «bedre» būvniecībā, kuras dēļ bija jāmaina biznesa plāni, jāefektivizē izmaksas. «Daudzi teica, ka es esmu dulls, iedams strādāt uz būvniecību. Bet es nenācu uz Citrus pārziemot,» Miks saka un priecājas par uzņēmuma spēcīgo vadītāju kodolu. Viņš arī norāda, ka cilvēki veidojas par komandu tieši kopīgās ikdienas darba veiksmēs un neveiksmēs, nevis tīmbildingā mežā.
Tiesa, dabas klātbūtne ir neiztrūkstoša Mika vaļaspriekos. Viņš ilgu laiku bijis tiesnesis gaisa balonu sacensībās, interesējas par ornitoloģiju, bet hobiju hobijs ir makšķerēšana. «Mūsdienu vecāki būtu šausmās, bet es jau septiņu gadu vecumā braucu ar laivu pa Daugavu, ziemā gāju sēdēt uz ledus, onkuļi nāca palīgā āliņģi izcirst,» smaida Miks, kurš aizsācis arī savu bijušo darbavietu apvienotās makšķerēšanas sacensības.