Iļģuciema «pedofila» - 74 gadus vecā Aleksandra - lietā policija jau sākusi kriminālprocesu par apzināti nepatiesu, apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu, jo skrejlapiņās minētais vīrietis agrāk sodīts nav, raksta Diena.lv.
Tomēr šis gadījums pamudinājis bijušo iekšlietu ministri Lindu Abu Meri atgriezties pie savulaik jau aktuālās tēmas par pedofilu reģistra izveidi. Paziņojumā medijiem viņa apgalvo, ka «šis gadījums uzskatāmi demonstrē, ka valsts nekontrolē situāciju», jo Dzimumnoziedznieku reģistrs bijis jāievieš jau sen, nosakot, kam tas būtu pieejams, kā brīdina apkārtējos, ka viņu apkaimē dzīvo pedofils, un kā pasargāt pašus dzimumnoziedzniekus no linča tiesas.
Ekspertu līmenī ideja par pedofilu reģistru gan tiek vērtēta pretrunīgi. Valsts probācijas dienesta (VPD) dzimumnoziedznieku uzvedības korekcijas projekta vadītājs Imants Jurevičus Dienai skaidroja, ka ir divi varianti - vai nu veidot to publiski pieejamu, vai arī tikai ekspertu, kā policistu, probācijas darbinieku, bāriņtiesu locekļu, lietošanai. Otrais variants, viņaprāt, būtu atbalstāms, un pie tā sen jau būtu bijis jāstrādā, tomēr publisks reģistrs tikai radītu problēmas, nevis tās risinātu. «Mēs aizmirstam, ka 90% dzimumnoziegumu notiek ģimenē, un šāds reģistrs tikai radītu viltus drošības sajūtu, vēršot uzmanību uz ārieni. Savukārt, kā rāda ASV pieredze, tas pedofils jau nedzīvos tur, kur būs reģistrēts. Piemēram, dzīvos Daugavpilī, kaut būs reģistrēts Cēsīs, uz kurieni tikai reizi mēnesī aizbrauks atrādīties,» viņš norāda.
Arī Iekšlietu ministrija (IeM) iestājas par slēgtā pedofilu reģistra izveidi, atsaucoties uz Lielbritānijas pieredzi, kur izveidots slēgta tipa Bīstamo personu un dzimumnoziedznieku reģistrs. Tajā personas iekļauj, pamatojoties uz tiesas spriedumu, nosakot tām iekļaušanu reģistrā uz laiku kā papildu sodu. Piekļūt minētajam reģistram var tikai policija, Probācijas dienests, kā arī ieslodzījuma vietas, bet reģistrā iekļautajām personām tiek noteikta virkne ierobežojumu, Dienai skaidroja IeM pārstāvji.
Paralēli tam tiek plānots cits projekts, kas gan uz dzimumnoziedzniekiem attieksies tikai daļēji -elektronisko izsekošanas aproču ieviešana pirms termiņa atbrīvoto noziedznieku izsekošanai. Tās darbotos kā savdabīgs mājas arests, signalizējot, ja noziedznieks pamet mājokli laikā, kad viņam to darīt aizliegts. Kaut šādas aproces tradicionāli saistītas tieši ar pedofilu kontroli, pašreizējā iecere dzimumnoziedznieku īpaši neietekmēs, jo diez vai tie būs pirmie kandidāti pirmstermiņa atbrīvošanai, skaidroja I. Jurevičus. Aproces pilotprojekta veidā paredzēts sākt ieviest 2014. gada nogalē.
Tikmēr vēl viena ideja bērnu aizsardzībai no seksuāliem varmākām - neatkarīgo deputātu grupas pārstāvja Gunāra Rusiņa piedāvājums ieviest Latvijā pedofilu ķīmisko kastrēšanu - šodien tiks izskatīta Saeimas Juridiskajā komisijā. I. Jurevičus atzina, ka par šādu iespēju valstij ir jādomā, tomēr uzsvēra, ka G. Rusiņa ierosinājums vairāk izskatās pēc idejas bez risinājuma, kā to ieviest dzīvē, jo vajadzīga arī kontroles sistēma, kas nodrošinās, ka medikamenti tiešām tiek lietoti un ka paralēli netiek lietoti citi medikamenti, kuri to iedarbību neitralizē. «Ņemot par paraugu Igaunijas sistēmu, runa būtu par 9000 latu mēnesī uz cilvēku, un gadā uz šādu iespēju varētu pretendēt maksimāli 3-4 cilvēki. Negribas teikt, ka mums nevajadzētu skatīties šajā virzienā, bet jautājumu šobrīd ir stipri vairāk nekā atbilžu,» viņš uzsvēra.
G. Rusiņš gan šādai kritikai nepiekrita - viņaprāt, ķīmisko kastrāciju varētu veikt jebkura medicīnas iestāde, kurai būtu tāds uzdevums, un tas mēnesī uz cilvēku izmaksātu no 100 latiem. Viņa iniciatīvai atbalstu šobrīd esot pauduši pārējie neatkarīgie deputāti, kā arī Nacionālās apvienības frakcija un atsevišķi Saskaņas centra deputāti.