Cai Inveņa, kura vada Taivānas neatkarību atbalstošo Demokrātisko progresa partiju (DPP), prezidenta amatā nomainīs kopš 2008. gada valdījušo Ma Jindzju no Nacionālistu partijas, kas centusies īstenot Ķīnai draudzīgu politiku. Viņš novembrī kļuva par pirmo Taivānas līderi, kas oficiāli ir ticies ar Ķīnas vadītāju.
Aizstāvēs savas intereses
Nedēļas nogalē notikušajās Taivānas prezidenta vēlēšanās Cai Inveņa uzvarēja pārliecinoši, iegūstot 56% nodoto balsu un kļūstot par salas pirmo prezidenti sievieti. Viņas galvenais konkurents no Nacionālistu partijas - bijušais Taivānas galvaspilsētas Taipejas mērs Ēriks Ču - saņēma gandrīz divreiz mazāk vēlētāju balsu.
Arī vienlaikus notikušajās Taivānas parlamenta vēlēšanās triumfēja Cai Inveņas vadītā DPP, iegūstot 68 vietas, kas tai dod absolūto vairākumu 113 deputātu lielajā likumdevējā. Tādējādi pirmo reizi kopš 1949. gada, kad Ķīnas pilsoņkarā sakautie nacionālisti ieradās Taivānā, Nacionālistu partija un tās sabiedrotie zaudējuši kontroli pār parlamentu, raksta izdevums The Economist.
Savā uzvaras runā Cai Inveņa paziņoja, ka vēlas saglabāt stabilas un paredzamas attiecības ar Ķīnu, bet piebilda, ka vēlētāju pārliecinošais atbalsts DPP apliecina Taivānas iedzīvotāju alkas pēc valdības, kas stingri iestājas par salas interesēm un suverenitāti. «Mūsu demokrātiskā sistēma, nacionālā identitāte un starptautiskā telpa ir jāciena. Jebkādi mēģinājumi to visu apspiest kaitēs [Taivānas un Ķīnas] divpusējām attiecībām,» viņu citē The Wall Street Journal.
Viņa arī īpaši pateicās Savienotajām Valstīm un Japānai par atbalstu Taivānai, lai gan ne vienai no tām nav tiešu diplomātisku attiecību ar salu. Japānas premjerministrs Šindzo Abe pirmdien apsveica Cai Inveņu ar kļūšanu par prezidenti. «Taivāna ir sens Japānas draugs,» sacīja Š. Abe. «Līdera izraudzīšanās vēlēšanās, kas balstītas uz vārda brīvību, ir apliecinājums Taivānas brīvībai un demokrātijai.»
Brīdina par bezizeju
Ķīnas Ārlietu ministrija pēc Cai Inveņas uzvaras paziņojusi, ka notiekošais Taivānā ir Ķīnas iekšējā lieta. «Pasaulē ir tikai viena Ķīna, un tās suverenitāte un teritoriālā nedalāmība nav apspriežama,» teikts ministrijas paziņojumā. «Taivānas reģiona vēlēšanu rezultāti nemaina šo vispārzināmo faktu un starptautiskās sabiedrības vienprātību [šajā jautājumā].»
Ne tik diplomātiski ir Ķīnas valdības kontrolētie mediji. Komunistiskās valsts oficiālā ziņu aģentūra Siņhua brīdina, ka jebkādi salas centieni pēc neatkarības līdzināsies «indei», kas varot izraisīt Taivānas bojāeju.
Ietekmīgais tabloīds The Global Times, kas iznāk Ķīnas Komunistiskās partijas oficiālā laikraksta People's Daily paspārnē, raksta, ka gadījumā, ja Cai Inveņas valdība šķērsos «sarkanās līnijas», tad Taivāna «nonāks bezizejā». «Mēs ceram, ka Cai Inveņa izvedīs DPP no halucinācijām par Taivānas neatkarību,» raksta izdevums.
Arī Ķīnas sabiedrībā dominē Taivānas neatkarībai naidīgs noskaņojums. Ziņu aģentūra Reuters raksta, ka Ķīnā populārajā sociālajā vietnē Weibo (dēvēta arī par ķīniešu Twitter) pēc Cai Inveņas uzvaras Taivānas prezidenta vēlēšanās miljoniem reižu pārpublicēta frāze - «Izmantosim spēku, lai pievienotu Taivānu!». «Mēs gaidām, kad jūs pateiksiet «Taivānas neatkarība»,» rakstīja kāds Weibo lietotājs.
Analītiķi pieļauj, ka Pekina tuvākajos gados varētu pastiprināt ekonomisko, politisko un militāro spiedienu uz Taivānu. «[Ķīnas un Taivānas] attiecības kļūs nelīdzenākas un, iespējams, saspīlētākas, jo Pekinas interesēs ir padarīt Taivānu atkarīgu no kontinentālās Ķīnas,» Honkongas Baptistu universitātes politologs Žans Pjērs Kabestāns sacīja Bloomberg. «Tā centīsies vājināt un izolēt Cai Inveņu, bet nesaraut visas saites ar Taivānu.»