Nozīmīgākie likumi, kas reglamentē ar kredītiestāžu darbu saistītus jautājumus Latvijā, ir «Kredītiestāžu likums un Banku pārņemšanas likums, savukārt noguldītāju tiesību aizsardzību garantē Noguldījumu garantiju likums. Latvijas likumi jau satur vairākus topošā regulējuma elementus, taču paredzams, ka tie būs jāpilnveido,» skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāve Marija Makareviča.
Tas, ka jaunie banku glābšanas noteikumi mudinās klientus vairāk iedziļināties savas bankas drošības rādītājos, sekmēs ilgtspējīga banku biznesa veidošanos, uzskata Swedbank Finanšu pārvaldes vadītājs Ansis Grasmanis un piebilst: «Ja kāds uzņēmums - arī finanšu institūcija - bankrotē, ir vispārpieņemts, ka pirmie zaudējumus sedz īpašnieki ar akciju kapitālu, tad - kreditori atbilstoši viņu kategorijai, piemēram, vispirms subordinēto instrumentu ieguldītāji, pēc tam - nodrošinātie kreditori, valsts vai citi, kam ir likumā pārrunātās priekšrocības.»
Swedbank Finanšu pārvaldes vadītājs arī uzskata, ka «Latviju jaunās Eiropas iniciatīvas banku regulācijas jomā īpaši neietekmētu, jo sistēmiska rakstura bankas ir relatīvi drošas ar ārvalstu kapitālu un akcionāru reitingu, kurš ir augstāks par Latvijas reitingu».
Jaunie banku glābšanas noteikumi attieksies vienādi uz visām 28 ES dalībvalstīm, taču nākotnē tiks papildināti «ar Vienotā noregulējuma mehānismu, kas attieksies uz tām bankām, kuras uzraudzīs Eiropas Centrālā banka (ECB). Līdz ar Latvijas iestāšanos eirozonā 2014. gadā ECB uzraudzībai varētu tikt pakļauta Swedbank, SEB banka un Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle, kas tiek iekļauta automātiski kā eirozonas bankas filiāle, un, iespējams, arī ABLV Bank» informē Finanšu ministrijas pārstāve Lelde Kaunese.