Apzinās - pats vainīgs
«Labāk nemaz nelīst aizņemšanās purvā, jo no tā reti kurš tiek ārā,» saka pedagoģijas students, sporta skolotājs Juris Ozols. Viņa parādsaistības no pirmajiem izklaidei aizņemtajiem divdesmit latiem divu gadu laikā pārvērtušās par 1200 latiem, kas nu atdodami astoņām ātrās kreditēšanas iestādēm. Juris ņēmis jaunus kredītus, lai dzēstu iepriekšējos. Tagad nākšoties atstāt darbu sapņu profesijā un meklēt labāk atalgotu darbu, lai rastu izeju no situācijas, saka Juris. Visdrīzāk nāksies pamest Latviju un braukt naudu pelnīt uz ārzemēm, viņš atzīst. «Protams, pats vien esmu vainīgs, ka šo naudu aizņēmos,» atzīst Juris, taču retoriski vaicā, kāpēc iestādes izsniegušas naudu, kas pārsniedz viņa ienākumus.
«Manuprāt, kļūda bija tā, ka vispār sāku aizņemties,» saka Juris, vaicāts, kur saskata savu būtiskāko kļūdu. No šīs finansiālās atkarības nav iespējams tikt ārā, jo, paņemot naudu vienreiz, šķiet, man ir nauda, bet tad, kad vajag atdot aizņēmumu, paņemu atkal jaunu kredītu, un tā parāds aizvien aug,» stāsta Juris.
Ar mēģinājumiem piedzīt naudu tiesas ceļā pie viņa šobrīd vērsies tikai viens uzņēmums, vispirms atgādinājumus naudu atdot viņš saņemot pa telefonu. «Gadās, ka aizdevēju pusē ir sakarīgs cilvēks, kurš iesaka, kā labāk rīkoties, vai mēģina vienoties, bet gadās arī tādi, kas morāli sagrauj, nostādot aizņēmēju noziedznieka lomā,» pieredzi atklāj J. Ozols.
Aizņemas pat svinībām
«Ātros kredītus klienti pārsvarā izmanto neparedzētu izdevumu segšanai, piemēram, ja pēkšņi saplīst ledusskapis un nepieciešams pirkt jaunu,» saka Toms Jurjevs, a/s 4finance, kurā ietilpst zīmoli SMSCredit un Vivus, izpilddirektors. Kredītu cilvēki izmantojot pat svinību rīkošanai vai dāvanu iegādei. «Vidējais kredīta lielums, ko izsniedzam, ir ap 100 latiem, kas liecina par to, ka cilvēki nesteidzas ņemt maksimāli pieejamās summas, bet tomēr pārdomā to, kāda summa viņiem nepieciešama un cik spēs atmaksāt,» norāda T. Jurjevs.
Latvijas Ātro kredīta devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Dāvis Barons gan uzsver, ka, salīdzinot ar 2011. gadu, maksimālā summa augusi līdz 300-350 latiem, ko klientiem piedāvā aizņemties ātro kredītu devēji. Visaktīvākie kredītu ņēmēji esot cilvēki vecumā ap 30, vienlīdz daudz aizņemoties gan sievietes, gan vīrieši.
«Biežākais atmaksas kavējuma iemesls ir algas izmaksas aizkavēšanās un arī neparedzēti gadījumi, kad atmaksai paredzētā nauda jāiztērē kam citam,» saka D. Barons. Grūtības atdot naudu esot ap 8-15% klientu, kuru vidū ir cilvēki, kas jebkuras radušās problēmas cenšas nokārtot maksimāli ātri, gan tādi, kas aizņemas ar mērķi kredītu neatdot. Ja klientam esot grūtības ar parāda atmaksu, 30-60 dienas kreditors mēģinot vienoties par atmaksu vai sastādot atmaksas grafiku, norāda asociācijā. Bet ja ar klientu šajā laikā sazināties neizdodas, viņu nododot parādu piedziņas firmām, kas ar klientu sazinoties atkārtoti. Līgums ar parādu piedziņas kompānijām vidēji tiekot slēgts uz trim mēnešiem, tādējādi parādnieks parādu piedziņas uzņēmuma pārziņā esot vidēji 90-150 dienu. Sarežģītākos gadījumos, kad neesot iespējams izveidot saziņu ar parādnieku un veikt parādu piedziņas procesu, lieta nonākot tiesā.
Viegli pieejami
Par patērētāju kreditēšanas pakalpojumiem pērn saņemtas 256 sūdzības, stāsta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Liene Kindzule. No šīm sūdzībām aptuveni 40% ir par nebanku pakalpojumu sniedzējiem, ar to saprotot ne tikai ātro kredītu devējus, bet arī līzinga devēju kompānijas un lombardus.
«Sūdzību skaits par ātrajiem kredītiem liecina, ka iedzīvotāji aizvien vairāk izmanto tos saviem tēriņiem, savukārt tas liecina gan par to, ka cilvēkiem trūkst naudas, gan to, ka iegādāties ātros kredītus ir ļoti vienkārši,» uzsver L. Kindzule un norāda, ka līdz ar ekonomisko krīzi ir mazinājusies cilvēku pirktspēja, ātrie kredīti kļuvuši par ātru iespēju iegūt finansiālus līdzekļus ikdienas tēriņiem. Viņa atklāj, ka pieaug ne tikai cilvēku interese par ātrajiem kredītiem, bet arī negodīgas komercprakses gadījumu skaits. «Diemžēl aizvien biežāk nākas sastapties ar ātro kredītu devēju maldinošu komercpraksi, piemēram, kredīta devēji ietver ierobežotu informāciju, kas bieži slēpj vai nesniedz būtisku un obligātu informāciju par gada procentu likmi, kredīta izmaksām un apgrūtinošiem noteikumiem un nosacījumiem. Bieži vien aizdevums izrādās dārgāks nekā bija paredzēts, kas var sagādāt finansiālas problēmas patērētājiem,» norāda L. Kindzule. Problēma ir arī tā, ka, piedāvājot ātros kredītus, kredīta sniedzējs nepārliecinoties par patērētāja maksātspēju. Tas iedzīvotājiem neatkarīgi no to maksātspējas radot iespēju viegli aizņemties naudu, taču kredīta atdošana pēc tam sagādā lielas problēmas.
«Ņemot vērā esošās tirgus tendences un plašo piedāvājumu klāstu, PTAC kā vienu no 2013. gada prioritātēm plāno izvirzīt tieši ātro kredītu devēju īstenotās komercprakses uzraudzību,» apstiprina L. Kindzule. Tas saistīts arī ar starpinstitucionālajā saskaņošanas stadijā esošiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumiem, ar kuriem iecerēts mazināt neapdomīgu saistību uzņemšanās risku iedzīvotāju vidū. Plānotās likuma izmaiņas ātro kredītu sniedzējiem liktu par pienākumu uzzināt, vai aizņēmējs tiešām būs spējīgs aizdevumu atdot, norāda PTAC pārstāve.
Kredītbirojs vēl top
Diena jau rakstīja - lai nodrošinātu informācijas apmaiņu par personu nenokārtotajām finansiālajām saistībām, apkopojot informāciju no dažādiem avotiem, plānota arī Kredītbiroja izveide. Valdība pērnvasar apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos priekšlikumus par iespējamo kredītbiroja modeli, un līdz 2012. gada nogalei ministrijai tika uzdots izstrādāt tā darbības tiesiskajam regulējumam vajadzīgos normatīvo aktu projektus.
Likumprojekts izstrādāts un pērn 20. decembrī iesniegts starpinstitūciju saskaņošanā, stāsta EM pārstāve Evita Urpena un uzsver: EM uzskata, ka kredītbiroja izveide un darbība sekmēs kreditēšanas tirgus atbildīgu attīstību, samazinot pārmērīgas aizņemšanās un neapdomīgas kreditēšanas riskus. Likumprojekts «nosaka prasības kredītbiroja darbībai, kredītinformācijas apstrādei un kredītinformācijas glabāšanas termiņus, kā arī kredītinformācijas izsniegšanas noteikumus un atbildību par kredītinformācijas apstrādi», teic E. Urpena. Kredītbiroja veidošanas gaita vēl būs jāapstiprina valdībā un Saeimā.