Ceļš uz šo reformu sākās jau 2005. gadā, kad pēc Tieslietu ministrijas (TM) pasūtījuma tika veikts pētījums par Latvijā pastāvošo sodu sistēmu un, pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, tika izstrādāta Kriminālsodu politikas koncepcija.
Saeimas deputāts Andrejs Judins (Vienotība), kurš savulaik bija starp TM pieaicinātajiem krimināltiesību ekspertiem, kas izstrādāja likuma grozījumus, Dienai atzina, ka ar galarezultātu ir apmierināts, jo no 110 priekšlikumiem Saeima atbalstījusi visus tos, kurus bija atbalstījusi arī Juridiskā komisija. Viņš tomēr uzsvēra, ka dusēt uz lauriem tagad nevarot, jo TM jau plāno apjomīgus grozījumus Krimināllikuma sadaļā, kas paredz sodus par dzimumnoziegumiem.
Jautāts par sodiem tiem, kas mēģina piekukuļot ārstus, viņš skaidroja, ka atbildība draudēs tikai tad, ja cilvēks apmaiņā pret labumu prasīs kaut ko nelikumīgu. «Piemēram, ja es gribu «nopirkt» tādu diagnozi, lai varētu pieprasīt kompensāciju, nevis tādos gadījumos, kad ārstam vārdadienā uzdāvina konfekšu kasti vai skolotājam izlaidumā pasniedz ziedus,» uzsvēra deputāts. Jāpiebilst, ka par šiem likuma grozījumiem iestājās arī KNAB.
Krimināllikuma reforma paredz arī sodu atmaigšanu par mantiskiem noziegumiem, piemēram, ļaujot aizstāt cietumu ar piespiedu darbu un citiem soda veidiem, lai tuvinātu Latviju Eiropas vidējam līmenim, kur ieslodzīto skaits ir zemāks. Tomēr tas nenozīmē, ka noziedznieki var atviegloti uzelpot - viena no būtiskākajām izmaiņām ir atteikšanās no atkārtotības principa, kad vairāki noziedzīgi nodarījumi tiek klasificēti kā viena nozieguma epizodes. Tas nozīmē, ka turpmāk, piemēram, zaglim, kurš pieķerts 10 iepriekš neatklātās zādzībās, par katru zādzību tiks piemērots atsevišķs sods, līdz ar to maksimāli viņš varēs saņemt pat desmitreiz ilgāku cietumsodu nekā līdz šim. Gala lēmums, cik lielu sodu piešķirt, gan paliks tiesas ziņā.
Par vardarbīgiem noziegumiem sodi pat pieaugs. Piemēram, par slepkavību jau no pirmās nozieguma izdarīšanas reizes turpmāk varēs piespriest mūža ieslodzījumu.