Galvenais uzdevums ir mazināt cilvēku aizplūšanu no Latvijas, ko var izdarīt, izmantojot Rīgas iespējas, kā arī turpinot «pavilkt uz augšu pilsētas reģionos», lai nobremzētu lauku iztukšošanos. Latvijas pilsētu loma reģionu attīstībā pieaug, bet arī tajās samazinās iedzīvotāju skaits un attiecīgi nodokļu ieņēmumi. Būtiska nozīme te būs lauku un pilsētu mijiedarbībai, ko var īstenot lielie ap rajonu centru pilsētām izveidotie novadi, uzskata M. Kučinskis. Viņš gan atzina - piemēram, Ogres, Tukuma novads to veiksmīgi īsteno, turpretim citviet, kā Limbažu novadā, par šādu pieredzi dzirdēts mazāk un pagasti dzīvo vairāk katrs savu dzīvi.
Forumā, kurā piedalījās Saeimas deputāti un ministri, arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kā nozīmīgas iespējas tika minētas lauku kooperācija, lauksaimniecības zemes izmantošana ražošanas veicināšanai, kā arī vietējo produktu īpatsvara palielināšana vietējā patēriņā. Uzņēmējdarbības vides veidošanā ir jānovērtē pašvaldību loma, par ko uzstājās Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkēvičs, uzsverot, ka tam ir nepieciešamas izmaiņas likumos, par ko runāts vairākos Latvijas Pašvaldību savienības kongresos. Viņš arī atgādināja, ka tajos vietējie līderi ir aicinājuši daļu ES fondu naudas sadalīt pēc reģionālā, nevis nozaru kvotu principa. Forumā vairāki runātāji, tostarp Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis, norādīja uz ES fondu līdzekļiem kā galveno instrumentu, lai īstenotu Nacionālā attīstības plāna mērķi - panākt ekonomisko izrāvienu.
Taču indikatīvais ES fondu finansējuma sadalījums nākamajā plānošanas periodā 2014. līdz 2020. gadam paredz tikai 11,33% uzņēmējdarbības veicināšanai, norādīja Madonas novada domes priekšsēdis Andrejs Ceļapīters, pēc kura domām, ES fondu nauda jāiegulda tieši uzņēmējdarbības veicināšanā. Pēc foruma A. Ceļapīters Dienai atzina, ka pasākums bija vērtīgs, bet tam ir nepieciešams turpinājums, kurā izteiktās idejas atspoguļotos konkrētā rīcībā. Valsts prezidents Andris Bērziņš, pēc kura iniciatīvas notika šis forums, tā beigās solīja kopā ar Stratēģiskās attīstības komisijas Policentriskās attīstības veicināšanas darba grupas vadītāju M. Kučinski apkopot visus priekšlikumus un, sarunā iesaistot arī premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība), turpināt darbu. Valsts varai ir jāstrādā kopā ar uzņēmējiem, pretējā gadījumā «sāksies ceļš uz leju», sacīja Valsts prezidents A. Bērziņš.
Pasākumā piedalījās gan uzņēmēji, gan Saeimas deputāti un gandrīz visa Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kuras priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC) arī pēc foruma atzina, ka jūtas gandarīts, par ko liecina, ka daļa deputātu tajā piedalījās līdz beigām. «Man bija interesanti,» teica S. Dolgopolovs, kurš jau vienojies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem (VARAM) par tikšanos, lai runātu par to, kā ministrija varētu sadarboties ar Saeimas atbildīgo komisiju. Arī VARAM valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs uzsvēra nepieciešamību orientēties uz lielo centru attīstību, kas NAP atspoguļots kā modelis «9 plus 21», pārējo teritoriju skatot kontekstā ar pašvaldību sadarbības iespējām. Jau rakstīts, ka šī pieeja jau iepriekš izraisīja lielu pārējo 89 novadu neapmierinātību, jo, vērtējot pašvaldību attīstības indeksu, daļai novadu tas ir augstāks nekā «9 plus 21» modelī iekļautajiem attīstības centriem.