Izvēlējos vienu no alkohola veikaliem Čaka ielā, taču, kamēr bijām tā tuvumā, neviens ne gāja iekšā, ne nāca laukā. Tiesa, bija pats pusdienlaiks, kad alkohols lielai daļai iedzīvotāju, vismaz strādājošajiem, vēl nav aktuāls. Lielākā daļa no uzrunātajiem uzskata, ka alkoholisko dzērienu patēriņš ir jāsamazina. Jevgeņijs atbalsta tos pasākumus, kas jau ir, bet uzskata, ka nepilngadīgajiem pieeja alkoholam vēl jāsamazina. «Negribas atgriezties totalitārisma un aizliegumu laikmetā, bet kontroli vajag pastiprināt, īpaši tajos punktos, kur pārdod alkoholu un tabakas izstrādājumus. Neoficiālās točkas nedrīkstētu būt vispār, bet oficiālajās tirgotavās jābūt gan plānveida, gan ārpuskārtas kontrolei,» viņš uzskata. Savukārt par vēl lielāku reklāmas ierobežošanu Jevgeņijs saka - tas ir bizness, un tā samazināšana var ietekmēt nodokļu ieņēmumus. Arī Sergejs atbalsta alkohola tirdzniecības ierobežošanu, kā tas notiekot Zviedrijā un Francijā, proti, alkoholu un tabaku pārdot tikai specializētajos veikalos. Taču tirdzniecības laika ierobežošana, viņaprāt, nav efektīva, jo daudzi pērk nelegālas izcelsmes alkoholu, kas ir daudz sliktāk.
Rūta ir ārste un saka, ka tas ir briesmīgi, ka jaunieši sāk ar alu un pāriet uz stiprākiem dzērieniem. Parasts aizliegums neko nedod. Ja skolās uzstātos cilvēki, kas paši izgājuši cauri alkoholismam un izārstējušies, vai arī ārsti, kuri uzsvērtu, ka pārmaiņas smadzenēs ir neatgriezeniskas, būtu efekts, viņa ir pārliecināta. Tiesa gan, Rūta nezina, vai šādi cilvēki ar iepriekšēju alkoholiķa pieredzi būtu viegli pierunājami skolās uzstāties. Arī Ivars teic, ka jaunatne pašlaik ļoti nodzeras. Viņš uz darbu brauc plkst. 5.40 no rīta un novēro autobusā piedzērušos jauniešus, kuri piesienas citiem pasažieriem. Viņaprāt, pārdevējiem stingrāk jāprasa dokumenti nepilngadīgajiem. Marija gan ir skeptiska: «Vai tāpēc mēs nedzeram? Tas, kas gribēs, vienalga dabūs.» Tomēr jau spēkā esošos ierobežojumus viņa atbalsta.