Eiropā, pieņemoties spēkā tā dēvētajam zirga gaļas skandālam, Brisele februārī deva rīkojumu veikt DNS pārbaudes produktiem, kuru sastāvā uzrādīta liellopu gaļa. EK arī deva rīkojumu pārbaudīt zirgu kautķermeņus, lai noskaidrotu, vai gaļā neatrodas zirgu pretsāpju medikaments fenilbutazons, kas cilvēkiem ir kaitīgs un kam atbilstoši normatīviem nevajadzētu nokļūt pārtikas ķēdē.
Katrai valstij atbilstoši izmēram noteikts pārbaudāmo paraugu skaits, bet virkne valstu pārbaudījušas vairāk paraugu. Vislielākais zirga gaļas piejaukuma īpatsvars konstatēts Francijā ražotajos liellopu gaļas izstrādājumos, kur 13,3% no 353 paraugiem saturēja marķējumā neuzrādītu zirga gaļu. Otrs lielākais īpatsvars konstatēts Grieķijā - 12,5% no 288 paraugiem, bet trešais lielākais īpatsvars Latvijā - 10% no 70 pārbaudītajiem paraugiem.
Kaut arī skandāls aizsākās Īrijā un Lielbritānijā, šajās valstīs, kā arī Beļģijā, Maltā un Slovākijā pārbaudītajos produktos zirga gaļas klātbūtne nav konstatēta. Igaunijā ražotajos liellopu gaļas produktos zirga gaļas piemaisījums konstatēts 9,1% gadījumu, bet Lietuvā - 7,6% gadījumu. Visā ES no pārbaudītajiem vairāk nekā 4000 liellopu gaļas produktu zirga gaļu saturēja 193 jeb 4,55% izstrādājumu.
Lai gan EK norāda uz 10% zirga gaļas piejaukumu Latvijā pārbaudītajos liellopu gaļas paraugos, situācija nemaz nav tik pesimistiska, jo atšķirībā no citām valstīm tikai dažos triju Latvijas uzņēmumu ražojumos ir konstatēts zirga gaļas piejaukums, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Ilze Meistere.
Jau vēstīts, ka zirga gaļas skandāls izcēlās 15. janvārī, kad Īrijā regulāro pārbaužu laikā īru un britu uzņēmumu izgatavoto liellopu gaļas burgeru sastāvā tika konstatēta zirga gaļa.
LETA