Apetīte rodas ēdot
1. Vecāku nereti trauksmainajās attiecībās ar atvasēm pēdējās izmanto šādu taktiku (turklāt bieži veiksmīgu): ja pieaugušie ir tik nejauki, ka nedod prasīto, jāsāk paģērēt vēl iespaidīgāki labumi (pat ja tos sevišķi nekārojas). Rezultātā vecāki mīļā miera labad samierināsies ar mazāko ļaunumu un mēģinās pārtraukt dīkšanu, izsniedzot dārgajiem pēcnācējiem sākotnēji prasīto.
Liekas, savu saulaino bērnību nu atcerējušies Nacionālās apvienības (NA) ļaudis, kuri sarunās (?) ar koalīcijas partneriem (?) izmanto jau minēto taktiku - pabojāt nervus ar demonstratīvi kāriem skatieniem labklājības, izglītības ministru portfeļu virzienā, lai Vienotība un Reformu partija steigtu atpirkties ar kādu citu labumu, ko NA grib krietni dedzīgāk (tas, starp citu, varētu arī nebūt publiski izskanējušais satiksmes ministra krēsls...). Kopumā šādi manevri ir normāla politiskā prakse, plaši pielietota arī citās valstīs (klasika: budžeta debates ASV). Var arī saprast NA motīvus. Apvienības deleģētie ministri nekādas būtiskas kļūdas nav pieļāvuši (kultūras ministres gadījumā problēmas ir ar komunikācijas stilu, bet ne viņas darba saturu), tomēr nav arī publikai atrādāmu tēmu. Tas pat nav pārmetums nedz Jaunzemei-Grendei, nedz Bordānam - vienkārši abi strādā, bet uz dažu hiperaktīvo kolēģu fona izskatās pabāli. No šī viedokļa papildus izpaušanās iespējas NA nenāktu par ļaunu.
Cita lieta, ka šobrīd NA vēlmju apmierināšana ir visai apgrūtināta - koalīcijas partneri jau tāpat pamanās rādīt viens otram dažādas grimases saistībā ar pašvaldību vēlēšanām Rīgā.
Tie paši grābekļi
2. Aizvadītajā nedēļā pamatīgu negatīvās informācijas devu izpelnījās viens no Latvijas pazīstamākajiem rūpniecības uzņēmumiem - Liepājas metalurgs (LM). Neatkārtojot jau izskanējušos faktus un mājienus, var tikai pabrīnīties, kā kungi, kuri Latvijas biznesā nav pirmo gadu, nav arī neko mācījušies no t. s. ventspilnieku kariem. Viss parasti sākas ar akcionāru ķīviņiem, LM gadījumā starp Kirovu Lipmanu un Sergeju Zaharjinu. Tad karojošās puses aktīvi stiepj uz medijiem pretējai pusei neizdevīgu informāciju, bombardē Uzņēmumu reģistru, tiesas, mazliet iekšlietu sistēmas struktūras ar sūdzībām, iesniegumiem utt. Bet nekāds blickrīgs neizdodas nevienai no pusēm - ar mainīgiem rezultātiem grūstīšanās ilgst gadiem. Ieguvēji ir juristi, toties uzņēmumu vērtība samazinās. Ventspils gadījumā tas notiek jau ilgāku laiku visas godīgās publikas acu priekšā, tomēr LM akcionāri laikam domā, ka viņu gadījumā būs citādi. Ņemot vērā Liepājas kungu raksturu līdzību kungiem Ventspilī, atļaušos to apšaubīt.
Un, protams, ar LM notiekošais ir pilnīgi nelaikā Liepājas pašvaldībai vēlēšanu priekšvakarā.
Lasīt rozīnes
3. Ņemot vērā kaismīgās diskusijas par Latvijas virzību uz eirozonu (plašākā nozīmē - mūsu vieta Eiropā), varēja sagaidīt saturīgas ārlietu debates Saeimā aizvadītajā nedēļā. Diemžēl ārlietu ministra tradicionālā ikgadējā ziņojuma apspriešana notika... tradicionāli. Pretējie flangi mazliet paskandalēja jautājumā par Latvijas attiecībām ar Krieviju, opozīcija kā parasti pavēstīja, ka Latvijai nekādas savas ārpolitikas vispār nav utt. Tādēļ no tautas kalpu izteikumiem racionālais jāizlasa kā rozīnes no sakaltuša kliņģera. Piemēram, Dz. Rasnačs (NA) kā sasniegumu minēja to, ka mazajai Latvijai vairs nav trīs atšķirīgas ārpolitikas: ministrijas, Valsts prezidenta un Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja īstenotā. Savukārt I. Zariņš (SC) pamatoti atgādināja, ka likt vienādības zīmi starp Latvijas un Eiropas ārpolitiku nevar kaut tādēļ, ka pašai Eiropas Savienībai īsti nesokas ar vienotu nostādni daudzos jautājumos (attiecīgi Latvijai elastīgāk jāraugās, kuras dalībvalstu grupas intereses tai izdevīgākas). Šādas lietprātīgas replikas varēja fiksēt vēl divās, trijās runās no tribīnes (V. Poriņa, R. Vējonis, R. Ražuks), tas arī viss. Rodas iespaids, ka ārpolitikas tematika Latvijas politiķiem joprojām ir veids, kā pirmkārt atgādināt par sevi vēlētājiem. Tiesa, ir aizdomas, ka neapzinīgie vēlētāji to vairumā gadījumu nepamana, jo interese sabiedrībā par ārpolitiku ir neliela.
Nemierīgais Daniels
4. Pierasts teikt, ka niķis atvērt vairākas cīņas frontes vienlaikus raksturīgs izglītības un pašvaldību lietu ministriem, tomēr rodas iespaids, ka ekonomikas ministrs cenšas neatpalikt. Kārtīgi sašūpojis sabiedrisko domu, piesolot nepaceļamu elektronerģijas cenu kāpumu, ja netiks īstenota viņa reforma, Pavļuts pievērsās jaunai, plašas masas ne mazāk saviļņojošai tēmai - t. s. ātrajiem kredītiem. Problēma, protams, identificēta pareizi - šis visnotaļ riskantais sava maciņa papildināšanas veids plaukst un zeļ bīstamos apmēros. Pilnīgi iespējams arī, ka papildu regulējums te nepieciešams. Tomēr jāņem vērā arī tas, ka neba tikai īslaicīgu iegribu dēļ cilvēki izmanto šo firmu pakalpojumus. Acīmredzot ievērojamai sabiedrības daļai elementāri trūkst naudas (krīze tomēr nav beigusies?). Attiecīgi, ja ātro kredītu firmu pakalpojumi būs grūtāk pieejami, pieprasījumu apmierinās Dostojevska Noziegums un sods varones pēcteči - nelegāli augļotāji.
Tomēr, kā saka, lai jau cilvēks (ministrs) darbojas, tikai viens lūgums - neaizmirst, ka šogad arī mājsaimniecībām jāstartē brīvā elektronerģijas iepirkšanas tirgū. Laika patiesībā nav daudz, neskaidrību toties gana, un, cik saprotams, ja fiziskās personas informācijas trūkuma dēļ piegādātāja izvēli nogulēs, tās piedzīvos cenas kāpumu jau šogad, pat bez visām bēdīgi slavenajām obligāto iepirkumu komponentēm.
Atsvaidzinoši...
5. Aizvadītajā nedēļā Šveicē sākās ikgadējais Davosas Ekonomikas forums. Politiķi un mediji līdz nelabumam drillē faktiski dažus problēmu lokus - finanšu sistēma, eiro, Ķīna. (Par Latvijas t. s. lielajām tēmām uz starptautiskās tematikas fona vispār labāk neizteikties...) Foruma un to pavadošo dokumentu stiprā puse ir tā, ka tie atgādina: paralēli ir citas, varbūt pat vēl svarīgākas tēmas, par kurām nepiedodami maz domājam un runājam. Piemēram, foruma tradicionālajā globālo risku izvērtējumā liela vērība pievērsta tam, ka pārāk aktīvas antibiotiku lietošanas rezultātā pasaulei draud jauni vīrusi, kuriem izstrādājas noturība pret medikamentiem ar visām no tā izrietošajām sekām. Vai cits problēmu loks: sociālo tīklu ietekme uz nepārbaudītas, dažkārt apzināti kļūdainas informācijas strauju un plašu izplatību, izraisot paniku, cenu svārstības, nemierus utt. Ņemot vērā zināmas Latvijas politiķu daļas pastiprināto interesi (dažādā nozīmē) par Krieviju, noderīgi būtu iepazīties (dokuments brīvi pieejams) ar plašo ziņojumu forumā par Krievijas attīstības scenārijiem.