Attīstītākās tautsaimniecības nozares Madonas novadā ir mežistrāde un lauksaimniecība - novadā strādā astoņi lieli kokapstrādes uzņēmumi, viens no lielākajiem ir SIA RDN, kuras ražotne atrodas Sauleskalnā. Firma līmē presētus kokskaidu klucīšus, kurus vēlāk izmanto transporta palešu ražošanā. Ražošanas atlikumi tiek sadedzināti koģenerācijas stacijā, kas ražo tehnoloģisko siltumu kaltei, ģenerē elektrību un apsilda Sauleskalna dzīvojamās ēkas. Kopā projektam investīcijās piesaistīti aptuveni 20 miljoni eiro, tai skaitā gan bankas aizdevums, gan arī Eiropas struktūrfondu nauda.
Izaugsmi nejūt
Madonā jau 20 gadu aktīvi darbojas arī uzņēmējs Edgars Šķēle, ekspremjera Andra Šķēles brālis. Viņš stāsta, ka, šeit strādājot, jāsamierinās ar šādām tādām pašvaldības deputātu īpatnībām - viņam pirms pāris gadiem nav izdevies izveidot veiksmīgu sadarbību koģenerācijas stacijas projekta ietvaros: «Dome toreiz izdomāja, ka negrib, un tā arī mēs neko neuzbūvējām.» Uzņēmums Madonas siltums 2009. gadā tomēr nenoslēdza līgumu ar SIA Madonas bio enerģija par koģenerācijas radītā siltuma iegādi, un projekts tā arī palika uz papīra. Galvenie iebildumi tolaik bija pret potenciāli augstajām siltuma izmaksām.
Patlaban E. Šķēlem piederošais uzņēmums Ave MTP ražo mēbeļu sagataves. Visa produkcija tiek eksportēta, vienu laiku klients bijis arī zviedru koncerns IKEA, tomēr sadarbība beigusies - prasības bijušas augstas, bet cenas piedāvātas zemas. «Neesmu sajutis to premjera solīto un daudz sludināto ekonomikas izaugsmi. No simt darbiniekiem man ir palikuši sešdesmit pieci,» stāsta uzņēmējs un atzīst, ka ražošanas apjomi pēdējos gados arvien samazinās.
Taps dzelzceļa terminālis
Lielākais lauksaimniecības uzņēmums ir zemnieku kooperatīvs Barkavas arodi, kas galvenokārt nodarbojas ar graudkopību. Raža pēdējos gados bijusi laba, arī graudu cenas pasaulē ir augstas, un lauksaimnieki plāno būvēt dzelzceļa termināli ērtākai graudu iekraušanai vilcienā. «Tāpat kā industriālā zona, terminālis vēl ir tikai idejas līmenī. Tomēr interesi par dzelzceļu ir izrādījuši arī kokrūpnieki, varētu notikt arī naftas produktu pārkraušana, šāda industriālā zona varētu būt laba vieta arī biznesa inkubatoram,» stāsta novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters. Kā vienu no pēdējā laika panākumiem viņš min uzņēmējdarbības nodaļas izveidošanu novada domē. Tās darbinieki palīdzēs apgūt Eiropas fondu līdzekļus, piesaistīt investīcijas.
Madonas balsts ir arī mazie uzņēmēji, kas ir iemācījušies apvienoties kopīga labuma gūšanai, - tiek attīstīts zīmols Ražots Madonas novadā, un ir cerība, ka izdosies vismaz novada robežās lielveikalos izveidot stendus ar vietējo produkciju. Šāds stends jau ir Rīgas Centrāltirgū, stāsta A. Ceļapīters: «Mums ir Lazdonas piens, kazas siers Labrīt, un Madonas maize vispār ir labākā maize Latvijā. Nekādu konservantu vai E vielu, viss tiek radīts pēc senlaiku receptēm - varbūt tā kļūst cieta pēc trim dienām, toties garša ir fantastiska, un tas ir tīrs, godīgs produkts, bez ķīmiskajiem burbuļiem. Brauksiet mājās, paņemiet līdzi «ķieģelīti», ja paveiksies, dabūsiet to, kas nav satīts plēvēs, tas ir pats labākais!»
Lielākais darba devējs ir Madonas slimnīca, kas ir pašvaldības uzņēmums. No kokapstrādes uzņēmumiem vērā ņemama ir firma Norte, Latvāņu logu un durvju ražotne, firma Turbo AK, kas nodarbojas ar apkures granulu ražošanu. Ietekmīgāko uzņēmēju vidū ir Andris Dombrovskis, Jānis Kvants un E. Šķēle - visi saistīti ar koģenerācijas biznesu.
Lielās investīcijas
Pēdējā laika lielākais notikums Madonas biznesa vidē ir 12,5 miljonus eiro vērtās uzņēmumam SIA RDN piederošās rūpnīcas Balticblock un10 miljonu eiro vērtās koģenerācijas stacijas atklāšana. Fabrika ražo līmētas kokskaidu starplikas, kas vēlāk tiek izmantotas transporta palešu ražošanā.
Rūpnīca atrodas kādu gabaliņu no Madonas pilsētas Pļaviņu virzienā, padomju laikos celtā industriālā teritorijā Bērzaunes pagasta Sauleskalnā. Firmas līdzīpašnieks un komercdirektors Andris Dombrovskis stāsta, ka ar uzņēmējdarbību Madonā nodarbojas kopš 90. gadu sākuma. Tirgojis degvielu no kravas auto cisternas, pēc tam ar partneriem privatizēta Madonas naftas bāze, kas vēlāk pārdota bēdīgi slavenajai Ziemeļu naftai. Sākta palešu ražošana, un pēc kāda laika radusies doma ražošanas procesu optimizēt. «Palešu starplikas ir tādi koka klucīši. Tiek ņemts pamatīgs baļķis, no kura kodola tiek izzāģēta brusa, kas tiek sagarināta tādos kā ķieģelīšos. Izmantojot šādu tehnoloģiju, var rasties vairākas problēmas - gabarīti ne vienmēr ir precīzi, turklāt koksne kaltēšanas procesā var saplaisāt, ir liels brāķa risks. Izlēmām izmantot progresīvāku metodi - klucīšus līmēt no šķeldas, līdzīgi kā kokskaidu plātnes, ar spiediena palīdzību,» ražošanas tehnoloģiju atklāj A. Dombrovskis. Ražošanas atlikumi tiek sadedzināti koģenerācijas stacijā, kas ražo elektroenerģiju, tehnoloģisko siltumu kokmateriālu kaltei un apsilda arī vairākas trīsstāvu ēkas Sauleskalna ciematā.
«Pašas paletes vairs neražojam, gatavojam tikai klucīšus, kurus pārdodam ražotājiem Latvijā, Lietuvā, Skandināvijā,» atklāj A. Dombrovskis, atzīstot, ka daudzmiljonu projekta īstenošana aizņēmusi piecus gadus. «Mūs iegāza Latvijas krājbankas krahs - banka jau bija apņēmusies finansēt ražotni, kad pēkšņi nācās meklēt jaunu aizdevēju. Izglāba Nordea, savukārt koģenerācijas stacijā ir izmantots Eiropas fondu līdzfinansējums,» skaidro A. Dombrovskis. Uzņēmums nodarbina 40 cilvēku, pieci no tiem ir strādājuši arī ārzemēs: «Vajadzēja elektriķus, un nekādi nevarējām atrast. Puikas bija atbraukuši uz Madonu brīvdienās - piedāvājām darbu tepat, un viņi ar prieku piekrita,» stāsta uzņēmējs un atklāj, ka lielāka problēma par darbaspēka deficītu tomēr ir sliktā ceļu kvalitāte: «Piemēram, man Taurenē zāģētavas īpašnieks piedāvā šķeldu. Viņam tuvāk ir vest pie manis, bet, tā kā ceļa vispār nav, viņš atsakās uz Madonas pusi braukt.»