«Pirmo reizi Latvijas Nacionālās bibliotēkas vēsturē kopš valsts neatkarības atjaunošanas esam saņēmuši tik lielu un būtisku finansējumu, lai paplašinātu bibliotēkas krājumus,» preses konferencē žurnālistiem atzina LNB direktors Andris Vilks. Kopumā ir iegādātas vairāk nekā 6500 vienību - Latvijas un ārzemju izdevumi, kas tiks izvietoti brīvpieejā jaunajā LNB ēkā.
Pasaules līmeņa saturs
2012. gada septembrī piešķirtais papildu finansējums deva iespēju kaut daļēji izlīdzināt to lielo samazinājumu jaunu informācijas resursu piedāvājumā un kvalitātē, ko LNB piedzīvoja pēdējo piecu gadu periodā. «Krīzes laikā iespējas iegādāties grāmatas bija sarukušas uz pusi,» teica A. Vilks.
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende atzīmēja, ka visnopietnākais uzdevums blakus jaunās ēkas pabeigšanai un pārcelšanās darbiem ir mūsdienīga kultūras un zināšanu satura veidošana. «Tā ir tā būtība un sakne, par ko mums jārunā visvairāk,» viņa sacīja. «Ir jādiskutē, kas tas būs, kas ir nepieciešams un kas ir pasaules līmenis šim saturam. Līdz šā gada beigām ir jāpabeidz darbs gan pie lielās koncepcijas, gan satura.»
Blakus 2377 Latvijas izdevumiem bibliotēka trīs mēnešu periodā ir iepirkusi 4394 izdevumus svešvalodās - kvalitatīvu un aktuālu nozaru literatūru, tajā skaitā vērtīgas rokasgrāmatas, vairāksējumu enciklopēdijas, nošu un audiovizuālos izdevumus (tajos klausāmas, skatāmas uzstāšanās ar izcilu Latvijas mūziķu - Elīnas Garančas, Kristīnes Opolais, Marisa Jansona, Baibas Skrides u. c. - piedalīšanos).
Jaunieguvumu izstādē caurviju pavedienu veido Latvijas un Baltijas tēma - informācija un atsevišķi raksti par Latviju vai Latvijas autoru publikācijas par Baltijas valstīm.
Papildu finansējums būtiski ļāvis paplašināt e-resursu piedāvājumu lietotājiem: par 108 grāmatām pieaugusi LNB e-grāmatu kolekcija, un kopš gada sākuma ir pieejama EBSCO eBooks datubāze vairāk nekā ar 50 000 dažādu nozaru e-grāmatām (pieejama arī ārpus LNB ar individuālām parolēm), kā arī visas humanitāro un sociālo zinātņu žurnālu arhīva JSTOR kolekcijas.
Senas, izcilas vērtības
LNB speciālie krājumi papildināti ar vairākiem unikāliem un kultūrvēsturiski nozīmīgiem izdevumiem. LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas vadītāja Ināra Klekere-Krekele stāsta, ka radusies iespēja papildināt inkunābulu - līdz 1500. gadam tapušo iespieddarbu - krājumu ar Svētā Antonija grēksūdzēm, kas atradušās kādā privātajā krājumā. Starp retiem XVI-XVII gadsimta izdevumiem kā ārkārtīgi īpašu ieguvumu I. Klekere-Krekele nosauc Merkatora atlantu. «Jau gadsimtiem ilgi pasaulē ir bijis izdevīgi pārdot nevis visu sējumu kopā, bet saplēšot to pa atsevišķām kartēm. Merkatora atlanta izgriezumi klīst pa visu pasauli, savukārt kopā viss komplekts nav tik bieži sastopams,» viņa uzsver.
LNB speciālajā krājumā vietu radušas XX gadsimta sākuma Latvijas vietu atklātnes, vairāk nekā 50 Bellacord skaņu plašu, latviešu grāmatu grafikas klasiķu Oļģerta Ābelītes, Aleksandra Junkera, Jāņa Plēpja, Daiņa Rožkalna darbu oriģināluzmetumi un novilkumi, kā arī vairāku ievērojamu latviešu literātu personālo arhīvu materiāli.
Nepārtraukt darbību
Kultūras ministre pastāstīja, ka aprīļa sākumā žurnālisti tiks aicināti uz jauno LNB ēku, lai brīvā gaisotnē izstaigātu telpas un uzzinātu par gaidāmo tuvākajā nākotnē. A. Vilks informēja, ka pārcelšanās loģistika jau esot izstrādāta un aprēķini rādot, ka šis process ilgs septiņus mēnešus. «Mūsu mērķis ir nepārtraukt pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai, un tas ir daudz grūtāk, nekā slēgt bibliotēku,» viņš skaidroja. Jaunās ēkas projekta bukletā teikts, ka līdz šā gada maijam ir plānots pabeigt būvdarbus, bet līdz gada beigām turpināsies infrastruktūras būvdarbi un ēkas aprīkošana ar mēbelēm un iekārtām. 2014. gada sākumā LNB jāsāk darbība jaunajā ēkā.