Reimatoloģe Inita Buliņa skaidro: «Lai locītava kustētos, svarīgi ir visi muskuļi, kas ir tai apkārt. Vienīgais veids, kā trenēt muskuļus, ir regulāras kustības. Jāveic vingrojumi kaut vai ar mazāku atkārtojuma reižu skaitu, bet pilnā apjomā - tik, cik locītava to atļauj. Bet svarīgi atcerēties, ka locītavām patīk regulāras rūpes, nevis kampaņveidīga akcija.»
Nu kuram nav sāpējusi mugura? Visbiežāk dažādu iemeslu dēļ to veicina nestabilitāte starpskriemeļu locītavās, kas var rasties arī no ilgstošas, nepareizas sēdēšanas. Ārsta padoms - jāiet uz ārstniecisko vingrošanu. To arī darām - sākam vingrot, nostiprinām muskuļus un, kad sāpes pāriet, tad sapriecājamies, un - atkal sākam slinkot.
«Ja locītavas sāp, tad jāvingrina tās regulāri un pareizi - lai saglabātu iegūto stabilo stāvokli un tas nepasliktinātos. Gribu vēlreiz uzsvērt - vienīgais veids, kā nostiprināt locītavu, ir stiprināt tai apkārt muskulatūru, kura kļuvusi nestabila,» atgādina I. Buliņa un piebilst, ka nav tāda darba vai sporta veida, kas vienmērīgi nostiprinātu visas muskuļu grupas. To var paveikt tikai ar ārstniecisko vingrošanu. «Vingrošanai jākļūst par tradīciju, un gribētos, lai mazbērni nebrīnās par to, ka vecmāmiņa vingro, bet gan vingro līdzi,» teic I. Buliņa.
Maldīgs ir uzskats, ka sāpošā locītava uzreiz jānomaina - jāliek mākslīgās gūžas vai ceļu locītavas. «Ja tikai viena šūnu kārtiņa izdilusi, tad jau uzreiz nav jāmaina visa locītava,» komentē I. Buliņa. Ir stāvokļi, kad ortopēds operācijas veidā novieto kaulus tā, lai tie viens pret otru atrastos precīzi un locītavas iekšējā slāņa - skrimšļa - dilšana neturpinātos. Protams, ja nav citas iespējas, tad locītavas tiek protezētas, arī ar ļoti labiem panākumiem. Bet arī pēc operācijām ir svarīgi atjaunot kustības, trenējot muskulatūru.
Locītavām jo īpaši derīga ir peldēšana un nūjošana. Taču jāiemācās to darīt pareizi.