Reālas pārmaiņas jūtamas jūras pārvadājumu jomā, secinājis Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs, kurš norāda, ka «pārvadājumus cauri Latvijas ostām varētu samazināt Krievijas vēlme transportēt kravas cauri tām pašmāju ostām, kuru izmatošanu līdz šim ierobežoja nepieciešamība pilnveidot infrastruktūru. Turklāt mūsu valsts ostām par spēcīgu konkurentu konteinerkravu eksportā kļuvusi Tallina». DB Schenker direktors novērojis, ka «necerētu papildu kravu apjomu Latvijas ostām nodrošina situācija Ukrainā, kur sarežģījusies importa procedūra, tāpēc daudzi ukraiņu preču importētāji izvēlējās pārcelt kravu plūsmu no Ukrainas uz Baltijas ostām». Viņš arī izklāsta, ka attiecībā uz jūras pārvadājumiem situācija raksturojama kā «klusums pirms vētras», jo strauji aug pārvadājumu cenas. «Patlaban jūras pārvadātāju klienti cenas akceptē, bet viņiem cena jāiekļauj savu preču pašizmaksā, un nav zināms, vai cenas pieaugumu akceptēs preču patērētājs,» saka A. Tauriņš. «Aviokravu pārvadājumu jomā aktualitāte ir tā, ka ceram - cauri Latvijai tiks virzīta kravu plūsma, kas saistīta ar sabiedroto militāro spēku izvešanu no Afganistānas. Jau dzirdēts, ka pirmais čarterlainers nolaidies Rīgas lidostā,» stāsta Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs.
Muitas nozarē «šībrīža situācija šķiet cerīga, Valsts ieņēmumu dienesta izvirzītā nodokļu prognoze muitas jomā tiek pildīta. Pieļaujam, ka 2012. gads būs veiksmīgs un kravu tranzīts cauri Latvijai pieaugs», domā muitas un transporta pakalpojumu uzņēmuma PP Komerccentrs pārstāve Margarita Brikmane.
Grib būt eirozonā
Loģistikas nozarei eiro ieviešana būtu izdevīga, jo valūtas kursa svārstības rada finansiālu risku, uzskata Aivars Tauriņš, tam piekrīt arī citi nozares pārstāvji. «Loģistikas nozares uzņēmēji baro bankas un valūtas dīlerus,» uzver A. Tauriņš, kurš prognozē, ka «eirozona paplašināsies, tai pievienosies Latvija, kā arī Zviedrija un Dānija». Negatīvais efekts, ko izraisītu Latvijas pievienošanās eirozonai, varētu būt nepieciešamība piedalīties Dienvideiropas ekonomiskajā glābšanā. «Citu nopietnu risku nav, pat ne saistībā ar valūtas kursa devalvāciju pret dolāru, jo mēs Latvijā minimāli iepērkam produkciju no dolāru zonas valstīm. Jā, no Ķīnas iepērkam, bet produkcijas pašizmaksa Ķīnā ir neliela, salīdzinot ar produkcijas zīmola turētāja uzcenojumu Eiropā, tāpēc dolāra ietekme - niecīga,» situāciju raksturo DB Schenker direktors.
Cīnās pret birokrātiju
Lai loģistikas un kravu transportēšanas nozare attīstītos, jāmazina mūsu valstī pastāvošā birokrātija un jāveido solidāras attiecības starp uzņēmējiem un valsts ierēdņiem, uzskata nozarē strādājošie uzņēmēji. «Diemžēl patlaban uzņēmējdarbību reglamentējošās likumdošanas vidē vērojama birokratizēšanās un normatīvo dokumentu piemērošana, neizvērtējot reālo situāciju. Ja no Eiropas Savienības institūcijām izskan, ka valsts nepietiekami kontrolē uzņēmējus, Latvijas ierēdņi steidzas pastiprināt kontroli, nedomājot, vai šāds izpildīgums mūsu valsts ekonomikai nāk par labu,» secinājis Loģistikas asociācijas vadītājs. Viņš uzsver: «Mums jāsaprot, ka daudzu izvirzīto prasību mērķis nav Baltijā radīt spēcīgus konkurentus Vācijas, Francijas, Nīderlandes vai Spānijas uzņēmējiem, bet tieši pretēji - atbīdīt mūs malā.»
Kaimiņvalstīs - Igaunijā un Lietuvā - birokrātijas žņaugi uzņēmējiem traucē mazāk nekā Latvijā, domā A. Tauriņš un atzīst: «Mēs esam punktuāli līdz neloģismam un tā radām paši sev ārkārtas situācijas. Spilgts piemērs bija gadījums, kad, ne īpaši precīzi tulkojot Eiropas Savienības direktīvu par PVN pievērošanu pasta sūtījumiem, uz laiku tika paralizētas sūtījumu piegādes.»
Lai likumdošana muitas jomā atbilstu reālajai situācijai, nepieciešams jauns muitas likums, uzskata Margarita Brikmane un turpina: «Spēkā esošais muitas likums ir papildināts ar vairākiem Eiropas Savienības normatīvajiem dokumentiem, bet sekmīgam darbam vajadzīgs pilnīgi jauns likums. Esam izveidojuši jauna muitas likuma izstrādes darba grupu, kurā strādā arī Loģistikas asociācijas, Tranzīta biznesa asociācijas un Muitas noliktavu asociācijas pārstāvji. Novembrī ceram prezentēt jaunā likuma projektu.» Jaunai institūcijai, kura varētu mobilizēt valsts pārvaldībā esošos loģistikas infrastruktūras aktīvus, juridisko modeli patlaban meklē Satiksmes ministrija, bet Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas pārstāvji maija beigās paziņojuši, ka valsts veidotā jaunā loģistikas institūcija nedrīkst nodarboties ar komercdarbību vai konkurēt ar pašreizējiem spēlētājiem tirgū, vēsta LETA.
Trūkst izglītotu darbinieku
Kvalificētu darbinieku loģistikas nozarē akūti trūkst, norāda uzņēmēji. «Īpaši asi izjūtam, ka trūkst speciālistu darbam noliktavās. Jaunajiem darbiniekiem bieži vien nav nepieciešamo zināšanu un prasmju, viņi jāapmāca darba devējiem, bet loģiski būtu, ja apmācību nodrošinātu profesionālās izglītības iestādes,» uzsver sūtījumu piegādātāju uzņēmuma DPD Latvija valdes priekšsēdētājs Ainārs Gilis. Zinošu speciālistu trūkumu ievērojusi M. Brikmane, bet, viņasprāt, «izglītības iestādes gatavo pietiekami kvalificētus speciālistus, taču jebkuram cilvēkam nepieciešami divi trīs gadi, lai pielāgotos darba specifikai. Mūsu uzņēmuma pieredze rāda, ka daudzi darbinieki profesionāli aug un uzņēmumā izveido veiksmīgu karjeru.»
Loģistikas nozarē strādājošajiem nepieciešamas svešvalodu zināšanas, un nozare ir cietusi no tā, ka angļu un vācu valodu labā līmenī zinoši cilvēki aizbraukuši strādāt augstu atalgotus darbus ārvalstīs, domā A. Tauriņš. Latvijas uzņēmumiem optimālo risinājumu viņš redz darba ražīguma paaugstināšanā un uzsver, ka nav jāpalielina darbinieku skaits, bet jāsekmē efektivitāte un jāveido motivējoša atalgojuma politika, lai strādājošie būtu ieinteresēti palikt savā darbavietā, nevis aiziet. «Var jau piesaistīt darbaspēku no Baltkrievijas, bet jāņem vērā, ja uzņēmumā ienāk liels ārvalstu strādnieku skaits, latviešu valoda vairs nav korporatīvās saziņas valoda un uzņēmuma vide kļūst multikulturāla.»