Skaidrojumi atšķiras
Situācija, kas radusies pēc LNO valdes pretendentu izvērtēšanas komisijas lēmuma, ir visai sarežģīta - komisijas piedāvātais valdes sastāvs bija Andrejs Žagars, komponists Arturs Maskats un Rīgas Biznesa skolas pasniedzēja Inese Eglīte, taču pēc ministres lēmuma A. Žagaram tika piedāvāta tikai padomnieka vieta, bet valdē virzīta Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu satura redaktore, muzikoloģe Daina Markova. Preses konferencē izplatītajos materiālos norādīts, ka ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) lēmums par LNO valdes sastāvu nav likumīgs, jo pieņemts pretēji LNO likumā noteiktajai valdes locekļu iecelšanas kārtībai. Jau pēc preses konferences izplatītajā LNO Juridiskās un personāla daļas vadītājas Beatas Galzones paziņojumā teikts: «Pretendentu izvērtēšanai kultūras ministre apstiprināja īpašu komisiju. Taču Kultūras ministre nav respektējusi pašas apstiprināto amatu konkursa nolikumu.» Plašsaziņas līdzekļos arī izskanējis komisijas priekšsēdētāja Jāņa Dripes paziņojums, ka uz komisiju izdarīts spiediens. Ministres padomnieces Ievas Līnes skaidrojums gan ir atšķirīgs - ministre informējusi komisiju par arodbiedrības negatīvo viedokli par A. Žagaru. Pretrunīgas ir arī versijas par 30. septembrī notikušajām papildu pārrunām ar valdes locekļu amata pretendentiem, uz kurām A. Žagars nav ieradies. Viņš skaidro, ka pagarinājis atvaļinājumu, taču cita informācija liecina, ka viņam bijis jāatrodas darbā un tagad nāksies rakstīt paskaidrojumu. A. Žagars norāda, ka ministrijai nav tiesību piedāvāt viņam padomnieka vietu, jo tādu var izveidot un tātad arī kādam piedāvāt tikai Operas valde.
No A. Žagara un A. Maskata teiktā izriet, ka viņi abas jaunieceltās valdes locekles uzskata par nepiemērotām, - tiek piesaukts pieredzes trūkums un operas specifikas nezināšana, gan neminot, ka savulaik pašam A. Žagaram, stājoties Operas direktora amatā, bija tikai aktiera diploms un pieredze restorānu biznesā. Tagad viņš publiski par Inesi Eglīti izteicās, ka viņa esot nākusi no piena rūpniecības un alkohola biznesa un atlaista par nekvalitatīvu darbu. Savukārt pēc A. Maskata izteikumiem varēja noprast, ka gadījumā, ja valdē būtu A. Žagars un tā pati I. Eglīte, viņš šādu valdi uzņemtos vadīt. I. Eglīte Dienai A. Žagara izteikumus nekomentēja, norādot, ka viņai ir biznesa pieredze, akadēmiskā izglītība un pasniedzējas darba pieredze augstskolā. Tāpat kā I. Eglīte, arī Daina Markova uz jautājumu, vai notiekošās kaislības Operā ietekmēs viņu lēmumu strādāt valdē, atbild ar nē. Viņasprāt, konkursa procedūra notika atbilstoši nolikumam, ministre izmantoja savas likumā paredzētās pilnvaras. Cik zināms, D. Markova darbam valdē izvēlēta kā spēcīga projektu vadītāja.
Ministre un arodbiedrības
«Tā ir viena no ministres darbības prioritātēm - izveidot tādu LNO valdi, kas profesionāli augstvērtīgi darbojas gan sabiedrības, gan darbinieku, gan valsts interesēs. Līdz šim tas tā nav bijis, un mans ministres kā LNO kapitāldaļu turētājas pienākums ir to nodrošināt!» ar padomnieces Ievas Līnes starpniecību Dienai pavēstīja Ž. Jaunzeme-Grende. Netiek slēpts, ka ministres lēmumu tiešā veidā ietekmējis arodbiedrību viedoklis, un medijiem izsūtīta arī vēstule, kurā LNO skatuves mākslinieku neatkarīgā arodbiedrība un LNO Simfoniskā orķestra arodbiedrība izsaka savas pretenzijas pret A. Žagaru. «Arvien turpinās necienīgā izturēšanās pret solistiem un kora māksliniekiem. A. Žagars izmanto un pieļauj LNO administrācijas attiecībās ar LNO māksliniekiem mobingu un bosingu, proti, darba līgumi netiek slēgti pēc vienotiem principiem - terminēto un neterminēto līgumu slēgšana notiek pēc A. Žagara vienpersoniskiem un subjektīviem apsvērumiem,» teikts sūdzībā. Tāpat vēstulē uzsvērts, ka A. Žagars ir zaudējis uzticību un cieņu savu darbinieku acīs.
Pilnīgi pretēja aina paveras, lasot starptautiski atzīto mākslinieku viedokļus, ko preses konferencē Operā izdalīja žurnālistiem. Skaļākais virsraksts «Asarām birstot, dziedāt nevēlos!» ir telefonsarunas atstāstam ar solisti Kristīni Opolais, kura nolēmusi atcelt piedalīšanos Operas ēkas jubilejas koncertos. Aleksandrs Antoņenko salīdzinājis A. Žagaram piedāvāto padomnieka vietu ar «teju sētnieka amatu». Starp citu, Dienas rīcībā ir neoficiāla informācija, ka A. Žagaram piedāvāts padomnieka amatā saglabāt līdzšinējo direktora algu.