Klienti tiek saukti arī par «ekonomikas vājprātīgajiem» un «gangstergrāmatvežiem». Reģistrā atrodami ieraksti no XX gadsimta septiņdesmitajiem gadiem līdz 1995. gadam. Reģistru aizsākusi Zviedrijas banka Nordbanken, kura kopš 2000. gada zināma kā Nordea. Vairāki melnajā sarakstā pieminētie cilvēki jau paspējuši paust publisku sašutumu, norādot, ka informācija par viņiem ir aplama.
Nordea pārstāve Helēna Ostmana Zviedrijas medijiem uzsvēra, ka saraksts esot vēsture, taču tajā pašā laikā viņa atzina, ka visas bankas apkopo informāciju par saviem klientiem, lai izvairītos no zaudējumiem, izsniedzot kredītus.
Stokholmā dzīvojošā mediju eksperte Sandra Veinberga velta skarbus vārdus Zviedrijas mediju atklātajai bankas rīcībai: «Tas ir pretīgi, ka cilvēki tā tiek vērtēti, visi to jau iepriekš zināja, taču tagad mums ir pierādījumi, kas parāda, cik ļoti nožēlojami tas ir.»
S. Veinberga Dienai norāda, ka Zviedrijā «ir ārkārtīga maksātspējas kontrole. Atliek nesamaksāt piecu latu lielu telefona rēķinu, un pēc tam būs grūtības jebkurā citā institūcijā, kaut vai paņemt līzingā automašīnu». Viņa uzskata, ka atklātais melnais saraksts apliecina to, ka Zviedrijā ir profesionāli spēcīgi žurnālisti. S. Veinberga pauž pārliecību, ka arī Latvijas bankās ir līdzīgi melnie saraksti.
Nordea bankas Latvijā pārstāve Jana Strogonova Dienai uzsver, ka Zviedrijas gadījums ir sens un patlaban vairs nav aktuāls. Viņa gan atzīst, ka banka uzkrāj datus par klientiem, taču tas notiek likumiski: «Mums ir svarīgs klientu serviss. Informācija, ko iegūstam sarunās ar klientu, palīdz nodrošināt vispiemērotākos pakalpojumus.»