Zalmans Kacs komentārā Darvina un Engelsa pēdās centās atbildēt uz jautājumu, kāpēc pēdējās tūkstošgadēs pērtiķi nepārtop par cilvēkiem. Atbilde bija tikpat elementāra, cik pārsteidzoša: «Nepārtopam tāpēc, ka negribam.» Izrādās, pērtiķtiesības ir izdevīgākas nekā cilvēktiesības, piemēram, pērtiķis drīkst lāgā neprast nevienu valodu.
Komentētāja Aija Cālīte, atzīmējusi, ka ne visas tautas par savu ciltstēvu uzskata pērtiķi (piemēram, hanti šo godu dod lācim), apgalvoja, ka dzīvnieki diez vai būtu rāvušies pārtapt cilvēkā. «Paskatieties kaut vai uz čūskām, šakāļiem vai ziloņiem (arī baibakiem to skaitā). Jau no viņu izskata saprotams, ka tiem ij prātā nav nācis posties garajā evolūcijas ceļā, lai pārtaptu par cilvēkiem. Arī Marks Tvens ir teicis, ka, cilvēku sugu krustojot ar kaķu sugu, cilvēku suga tikai iegūtu, bet kaķi zaudētu.» Meklēt senci pērtiķī cilvēku spiedis tikai mazvērtības komplekss, turpināja Cālīte: «Ne cilvēks, ne cilvēce nespēj dzīvot bez citādā - bez mērkaķa, komunista, migranta, čangaļa vai krieva.»
Komentētāja Jolanta Mackova atzīmēja, ka mērkaķojoties dzīve nekad nešķiet tik melna un drūma, cik īstenībā. «Darbā ar īpašu garšu uzšķiru Dienas pielikumā AP & MP publicēto LR Uzņēmumu reģistru, kurā atrodami visburvīgākie hibrīdi, kādi vien spēj uzplaukt, mērkaķojoties pakaļ gan Rietumiem, gan Austrumiem.» Secinājusi, ka īpaši plašas iespējas mērkaķoties paveras vecākiem, kas vēlas savam bērnam izdomāt oriģinālu vārdu, Mackova soli Pērtiķgadā spēra uz optimistiskas nots: «Pāri tirgus džungļiem nebeidzamu gaismu lej rītazvaigzne!»