Problēma ir citur. Man neprātīgi smeķē siers, un gluži kā filmas Ezera sonāte varonis arī es varu teikt - dzirdot frančus (sieru nosaukumus vien), es ģībstu. Un ko man tagad darīt? Jo minētajā «pētījumā» atrodams šokējošs apgalvojums - tiem, kas dienā patērē vairāk nekā trīs (!) šķēlītes siera, draudot straujāka impotence. Līdzīgs liktenis piemeklēšot arī tos pieaugušos puikas, kas izdzer vairāk par glāzi piena dienā vai našķējas ar saldējumu (to drīkst ēst tikai vienu tējkaroti… dienā). Šausmas!
Ja ticēsim šīm kārtējām zinātnes blēņām, tad jābrīnās, kā tādām sieru mīlošajām nācijām kā gruzīniem, frančiem un itāļiem vispār izdevies izdzīvot? Jo - trīs siera šķēles regulāri, un - bāc! - neauglība būšot klāt. Jo treknā sierā, lūk, esot ļoti daudz pesticīdu, smago metālu un sievišķā hormona estrogēna.
Mana recepte - nospļauties uz šādiem «pētījumiem» un baudīt dzīvi arī tās gastronomiskajā daudzveidībā. Tādēļ labāk pameklēt starp daudzajiem sieriem, kurus piedāvā Latvijas veikalos, tos eksotiskos eksemplārus, kādus vēl neesat provējuši.
Sieru nosaukumi taču skan kā mūzika: adigejietis, asjago, pesto bazirons, banons, zilais venslijdeils, bofors, brī, brinza, buko, burrata, bursēns, gouda, holandietis, dažādie blū jeb ar zilo pelējumsēnīti «inficētie», sākot ar gorgoncolu, beidzot ar saldiem kūstošajiem deserta zilajiem, grana padano, grijērs, dubultais glosters, derbijs, dorblū, zaļie sieri, imeretietis, pulkie kamambēri, kašels, portugāļu delikatese - «aitinieks» keižū-da-serā, kontē, maskarpone, riekstīgais Monterejas «džeks», mocarella, gruzīnu maigumiņš nadugi, parmezāns (Itālijas renesanses laikā 50 kilogramu smaga parmezāna galva garantēja labu zelta aizdevumu bankā!), pekorīno, Pošehonas gardums, porainā provolone, rokfors, vijīgā Pūlijas skamorca, suluguni, feta, mīkstais filadelfietis, čedars, češīrietis, edams, leģendārie Šveices un šokolādes sieri, jokainais čečils jeb siera matiņi… Kurš no tiem kļūs jūsējais baudas avots? Jo nevar būt, ka siers ir vīriešu ienaidnieks - teiksmas vēsta, ka pirmie siera sējēji, tāpat kā alkohola izgudrotāji, bija mūki. Kaut gan viņi to (dzēra un, hm, ēda sieru) darīja, lai apvaldītu miesas kārības.