Lauksaimnieki šādu projektu atbalsta vairāku iemeslu dēļ - gan tāpēc, ka tikai ar pārliecību par nākotni zemnieks ir gatavs ieguldīt savus līdzekļus pašam nepiederošās platībās, gan arī tādēļ, lai pēkšņi nepazaudētu apsaimniekojamās teritorijas, ja īpašnieks nolemj vai nu mainīt nomas nosacījumus, vai arī pēkšņi nepagarināt līgumu, kas noslēgts tikai uz pāris gadiem. ZM plānos ir arī citi pasākumi, kas atvieglotu ikdienu tiem zemniekiem, kuri saimnieko uz svešas zemes - plānots, ka Valsts zemes fonds (VZF) varētu pārņemt to īpašumu apsaimniekošanu, kuru saimnieki paši nespēj vai negrib pievērsties lauksaimniecībai.
Diena jau iepriekš vēstīja - vairāki zemnieki ir nobažījušies par savām saimniekošanas iespējām pēc 2014. gada, kad Latvijas lauksaimniekiem varētu būtiski paaugstināt tiešmaksājumus, jo vairāki zemes īpašnieki jau tagad sākuši lauzt vai nepagarināt nomas līgumu ar cerību, ka paši tagad varēs tikt pie lielā «Briseles kāposta». Zemkopības ministre Laimdota Straujuma gan norāda - jau tagad likumdošanā faktiski ir noteikts, ka maksājumi pienākas tikai tam, kurš apsaimnieko zemi, un pašu mazāko šaubu gadījumā iespējamu negodīgu rīcību pārbaudīs Lauku atbalsta dienests (LAD). L. Straujuma gan atzīst, ka ZM ir bezspēcīga cīnīties ar to, ka augstāku tiešmaksājumu dēļ varētu paaugstināties nomas maksa, taču tiek plānots zemnieku dzīvi atvieglot ar jaunu regulējumu - sekojot citu Eiropas valstu kā Dānijas, Francijas un Luksemburgas pieredzei, arī Latvijā varētu ar likumu noteikt minimālo zemes nomas termiņu. Ministre šobrīd runā par piecu gadu slieksni, paši lauksaimnieki gan gribētu vismaz 7-10 gadus kā minimālo termiņu. Bijušais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) ieceri komentēt pagaidām atturas, kamēr viņa rīcībā nav plašākas informācijas, taču norāda, ka būtu interesanti uzzināt pamatojumu, kāpēc ZM izvēlējusies tieši piecu gadu minimālo termiņu un uz kādiem aprēķiniem tas balstās. Zemnieku saeimas pārstāve Maira Dzelzkalēja skaidro, ka šāda norma nāktu par labu zemes kā resursa ilgtspējīgai apsaimniekošanai. «Tagad nomas līgumi tiek slēgti uz gadu, trijiem, un apsaimniekotājs nav ieinteresēts veikt ieguldījumus zemes kvalitātes uzlabošanā, kā rezultātā zeme tiek noplicināta,» saka M. Dzelzkalēja un piebilst, ka būtu nepieciešams minimālais termiņš vismaz septiņi gadi, lai lauksaimniekam atmaksātos investīcijas zemē kā meliorācija un kaļķošana. Viņa arī norāda - jau vismaz desmit gadu zemnieki cīnījušies par šādu regulējumu, taču līdz šim bez jebkādiem panākumiem, iespējams, trūcis politiskās gribas. Latvijas Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka arī Dienai norāda, ka šis nu ir jautājums, par ko visi lauksaimnieki bijuši vienisprātis, jo daudzi no zemniekiem arī paliek bez apsaimniekojamās zemes brīdī, kad pieteicies, piemēram, biogāzes ražotājs, kurš par nomu var atļauties maksāt vairāk. L. Straujuma gan uzsver, ka, ievērojot tiesiskās paļāvības principu, šāda norma varētu stāties spēkā ne ātrāk par 2014. gadu, taču līdz tam pie tās notiks aktīvs darbs, jau esot uzrunāta Tieslietu ministrija par iespējamām likumdošanas izmaiņām.
Vēl ZM plānos ir attīstīt VZF darbību. «Ja cilvēki nevēlas zemi iznomāt privātpersonām vai pārdot, bet pašiem nav spēka to apsaimniekot, varēs slēgt ilgtermiņa līgumu ar VZF, un VZF tālāk organizēs, ka to apsaimnieko reāli ražojoši lauksaimnieki,» skaidro L. Straujuma. Paredzēts, ka ZM darba grupa līdz februārim izstrādās jauno VZF projektu, arī nosacījumus lauksaimniecības zemes pirkšanai. Iespējams, īpaša priekšroka šādas zemes apsaimniekošanā varētu būt jaunajiem lauksaimniekiem ar specializēto izglītību lauksaimniecībā.