Ap lidostas celtniecību notiekošais un tam pievērstā uzmanība pasaulē ir pamatīgs trieciens vāciešu pašapziņai. Viņi vienmēr ir bijuši slaveni ar savu punktualitāti un attīstītajām tehnoloģijām, bet virkne ķibeļu un acīmredzami neprasmīgā lidostas projekta pārvalde liek šo pieņēmumu apšaubīt.
Četrreiz pārceļ
Par jaunas lidostas nepieciešamību Berlīnē sāka runāt uzreiz pēc Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā. Tomēr lidostas projektēšana un saskaņošanas darbi ilga 15 gadu, tādēļ bijušā Rietumberlīnes mēra un Rietumvācijas kanclera Villija Branta vārdā nodēvētās Berlīnes-Brandenburgas lidostas celtniecība sākās tikai 2006. gada septembrī.
Arī ar projekta īstenošanu dzīvē viss neritēja gludi. 2010. gada jūnijā jeb nedaudz vairāk kā gadu pirms paredzētā lidostas nodošanas laika tika paziņots, ka celtniecība noslēgsies 2012. gada jūnijā.
Pagājušā gada maijā lidostas operatoru uzraugošajai padomei ar kaunu nācās paziņot, ka jaunais termiņš, līdz kuram lidostas būvniecībai jābūt pabeigtai, ir 2013. gada marts. Bet tikai četrus mēnešus vēlāk, 2012. gada septembrī, plāni tika koriģēti - lidosta jānodod ekspluatācijā 2013. gada oktobrī. Tomēr janvāra sākumā tika paziņots, ka lidosta netiks pabeigta ātrāk kā 2014. gadā.
Pirms dažām nedēļām lidostas tehniskais direktors apšaubīja arī šo hipotētisko nodošanas termiņu. «Es sagaidu, ka tas drīzāk būs 2015. gads,» Horsts Amans sacīja televīzijai ZDF.
Peļ Berlīnes mēru
Pamatīgi iekavētajos būvniecības darbos tiek vainotas dažādas tehniskas problēmas, kas projektu ir vajājušas no pirmsākumiem. Pirmajā reizē lidostas atklāšana tika atcelta, jo nebija uzstādītas biļešu reģistrācijas vietas.
Pērnvasar atklājās, ka pilnībā nav pabeigta lidostas ugunsdzēsības sistēma, bet pašlaik esot problēmas ar bagāžas pārvietošanas sistēmām, raksta BBC.
Kavējumu dēļ pamatīgi ir pieaugušas lidostas izmaksas, kas sākotnēji bija plānotas divu miljardu eiro (1,4 miljardi latu) apmērā, bet nu jau ir pieaugušas līdz 4,3 miljardiem eiro (trīs miljardi latu).
Lidostas lielākie īpašnieki ir Berlīnes un to ieskaujošās Brandenburgas federālās zemes pašvaldības, kas projekta īstenošanai izmanto nodokļu maksātāju naudu, tādēļ tās tiek pamatīgi kritizētas. Tomēr visvairāk ticis pelts Berlīnes mērs Klauss Vovereits. Lidostas problēmas ir iedragājušas savulaik ārkārtīgi populārā sociāldemokrātu politiķa pozīcijas. Pirms neilga laika viņam pat nācās piedzīvot uzticības balsojumu Berlīnes parlamentā.
Diskreditē vāciešus
Berlīnes-Brandenburgas lidostai paredzēts aizstāt divas esošās - Tēgeles un Šēnefeldes - lidostas, kuras ir celtas aukstā kara gados un ir fiziski un morāli novecojušas. Rietumos no Berlīnes esošā Tēgeles lidosta savulaik tika uzbūvēta 90 dienās.
Jaunās Berlīnes lidostas būvniecības likstas Vācijā ir kļuvušas par iemeslu neskaitāmiem jokiem. Piemēram, Berlīnes parlamenta opozīcijā esošās Pirātu partijas deputāts Martins Deliuss pēc pēdējā paziņojuma par projekta nepabeigšanu ironizēja: «Sāksim būvēt jaunu lidostu. Ar šo nekas nesanāca.»
Tajā pašā laikā vācieši ar rūgtumu atzīst, ka problēmas ar lidostu un citiem lieliem infrastruktūras projektiem ir iedragājušas divas nozares, ar kurām Vācija ir lepojusies desmitgadēm - būvniecību un mašīnbūvi. «Kāds negods! Galvaspilsēta apkauno visu valsti,» nesen paziņoja tabloīds Bild.
Savukārt konservatīvais laikraksts Frankfurter Allgemeine Zeitung uzskata, ka jaunā Berlīnes lidosta no paraugprojekta ir pārvērtusies nacionālajā apkaunojumā. «Ne tikai Vācijā ir sajūta, ka vācieši vairs nespēj laikus pabeigt lielus būvniecības projektus. Arī ārvalstīs pieaug šaubas par vāciešu uzticamību,» rakstīja izdevums.