Komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V) Dienai pastāstīja, ka vēlreiz kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) tiks veikti aprēķini par nepieciešamo summu, bet jau, iespējams, nākamajā nedēļā komisija vērsīsies pie valdības, lūdzot rast papildu līdzekļus vēl šogad neatkarīgi no tā, vai tiks veikti budžeta grozījumi.
I. Druviete Dienai norādīja, ka nav runa tikai par to, ka Latvijā ir mazākais zinātnes finansējums Eiropā, kā arī netiek pildītas zinātniskās darbības likuma normas, bet pašreiz reāli ir apdraudēta zinātnieku ataudze. «Apmēram seši miljoni latu būtu tā summa, kas mums ļautu izkustēties no šī nāves punkta,» uzsvēra I. Druviete.
Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Andrejs Siliņš Dienai norādīja, ka valsts budžeta finansējums zinātnei pēdējos gados nav palielinājies, kā arī samazinājušies finanšu līdzekļi no struktūrfondiem, tāpēc situācija ir kritiska. Tomēr viņš norādīja, ka Latvijas zinātnes potenciāls ir liels, kā piemēru minot augsti kvalificēto ārvalstu ekspertu atzinīgi novērtētos 220 tematiskos pētījuma projektus, kuriem gan šobrīd trūkst finansējuma 2,5 miljonu latu apmērā.
Savukārt Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš Dienai pastāstīja, ka jautājums ir jāskata plašākā izpratnē, citādi nopietna problēmas risinājuma nebūs un valsts attīstība tiks bremzēta.
IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa sēdē atzīmēja, ka no ministrijas puses rūpīgi ir jāizvērtē publisko līdzekļu izlietojuma efektivitāte, tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš pamatojumam. «Šajā brīdī tie ir seši miljoni zinātnei vai seši miljoni izglītības pamatstandartu ieviešanai, kas nākotnē varētu, iespējams, dot lielāku atdevi ekonomikas attīstības ziņā,» norādīja S. Liepiņa.